"Ukrainā pilsoņkara nav, jo šeit notiek zināmu teroristu grupējumu, arī algotņu, kuriem maksā prāvas summas - atbilstoši mūsu datiem divus trīs tūkstošus dolāru -, iebrukums. To finansē Janukovičs un cilvēki, kuri ir aizbēguši uz Krieviju, kas pretēji likumdošanas prasībām šos Ukrainas pilsoņus neizdod. Tas viss tiek uzkurināts viņu dēļ, diemžēl," atzina amatpersona.
Krievijas teroristu vidū ir ne tikai čečeni, bet arī citu tautību pārstāvji - osetīni un tā dēvētie kazaki, norādīja Geraščenko.
Viņš arī minēja, ka Krievijas drošības struktūras piesedz teroristus.
"Viņi [teroristi] šķērso Krievijas robežu ar ieročiem, un Krievijas robežsargi nesper nekādus soļus, lai viņus aizturētu. Krievijas Federālais Drošības dienests viņus neaiztur, kad viņi tuvojas Krievijas robežai. Kā lai to sauc? Es vispār uzskatu, Ka Krievija ir terorisma sponsors. Lietas ir tieši jāsauc īstajos vārdos," uzsvēra amatpersona.
Ukraina tagad ir ķērusies pie robežas nostiprināšanas ar Krieviju, ar ko tā faktiski nav nodarbojusies visus neatkarības gadus, jo negaidīja, ka "no turienes līdīs teroristu pūļi, kas mūsu valstī grib liet asinis un sēt naidu", norādīja Geraščenko.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.