NHTSA sagaida, ka dati no melnajām kastēm palīdzēs uzlabot automašīnu un ceļu satiksmes drošību, bet personu privātuma aizstāvji baidās, ka savākto informāciju varētu izmantot ļaunprātīgi.
Vajagot, lai glābtu dzīvību
NHTSA ir paziņojusi, ka melnās kastes obligāti būs jāuzstāda visiem automobiļiem, kuru masa ir mazāka par 3,85 tonnām un kuri ir ražoti 2014. gada 1. septembrī vai pēc tam.
Patiesībā autoražotāji savus spēkratus ar melnajām kastēm aprīko jau gadiem. Atsevišķi autoražotāji sāka uzstādīt melnās kastes jau deviņdesmitajos gados, kad aizvien biežāk parādījās apsūdzības, ka automobiļos iebūvētie drošības gaisa spilveni var radīt nopietnas traumas vai pat izraisīt nāvi. Daļēji tas tika darīts tādēļ, lai aizsargātos pret šādām apsūdzībām, bet daļēji, lai uzlabotu drošības gaisa spilvenu tehnoloģiju.
Melno kastu mērķis ir uzglabāt tādus datus kā automašīnas ātrums, bremžu aktivitāte, trieciena spēks, kā arī, vai autovadītājs un pasažieri ir lietojuši drošības jostas sadursmes brīdī. Ražotāji, kuri jau līdz šim brīvprātīgi ir uzstādījuši melnās kastes, uzglabāja kā minimums 15 rādītājus. Tā kā elektronikas daudzums automašīnās ir palielinājies, tad pieaudzis ir arī iespējamo uzglabājamo datu apjoms. NHTSA plāns paredz, ka nākotnē būs jāuzglabā vismaz 30 dažādi rādītāji, lai gan eksperti ir noteikuši, ka derīgi var būt vairāk nekā 80 mērījumi, raksta AP.
«Melnās kastes sniegs svarīgu drošības informāciju, kas citādi nebūtu pieejama NHTSA, lai novērtētu, kas ir noticis negadījumu laikā un kas nākotnē būtu jādara, lai glābtu dzīvību un pasargātu no traumām,» NHTSA vadītājs Deivids Striklends skaidro The New York Times.
Autoražotāji kritiķu pusē
Patērētāju un personu privātuma aizsargātāji neapšauba rūpes par ceļu satiksmes dalībnieku drošību, tajā pašā laikā iestājoties par garantijām, ka automašīnas nekļūs par cilvēku izspiegošanas instrumentu. Pašlaik NHTSA nav noteikusi izmantošanas ierobežojumus datiem, kas iegūti no automašīnu melnajām kastēm. Tikai 12 no 50 ASV štatiem spēkā ir likumi, kas uzrauga to izmantošanu.
«Tagad mēs atrodamies apstākļos, kad nav nekādu noteikumu, ierobežojumu, seku un atklātības,» uzskata Lilija Konija no personu privātuma aizstāvju organizācijas Electronic Privacy Information Center. «Daudzi cilvēki vada automašīnas, nezinot, ka viņu transportlīdzekļos ir šāda tehnoloģija.»
Arī Automobiļu ražotāju alianse, kas pārstāv 12 autoražotājus, ir pret datu ierakstītāju izmantošanu visos spēkratos. «Iegūtie dati palīdz mūsu inženieriem saprast, kā automašīnas uzvedas reālos apstākļos, bet, raugoties nākotnē, mums ir jābūt drošiem, ka pasargājam privātumu,» uzskata organizācija. «Autoražotāji nevar piekļūt šiem datiem bez īpašnieku atļaujas, tādēļ jebkuram valdības lēmumam uzstādīt melnās kastes visos transportlīdzekļos ir jāiekļauj soļi, ar kuriem aizsargās patērētāju privātumu.»
Tikmēr NHTSA apgalvo, ka melnās kastes neuzglabās nekādu personas identificējošu informāciju, neierakstīs sarunas un nedarbosies nepārtraukti, bet tikai avārijas situācijās. Ierakstītos datus nevarēšot iegūt bez automašīnu īpašnieku piekrišanas.