Analītiķi un komentētāji uzsver, ka Heigels ārpolitikā atbalsta neiejaukšanās principu, un tiek uzskatīts, ka viņš asi iestājas pret militāra spēka pielietošanu cīņā pret Islāma Republikas daudz pelto kodolprogrammu. "Ceļš uz Irānu apstājas pie Heigela," Izraēlas laikrakstā Haaretz trešdien secina analītiķis Bredlijs Bērstons. ASV prezidenta Baraka "Obamas atbilde [Izraēlas premjerministram Benjaminam] Netanjahu Irānas jautājumā ir tik kodolīga, ka to iespējams izteikt ar vienpadsmit burtiem - Čaks Heigels".
Tikmēr analītiķe Orlija Azulaja avīzē Yediot Aharonot norāda, ka Vašingtonas "vēstījums Jeruzalemei ir skaidrs - turpmāk nebūs viegli iegūt Vašingtonas atbalstu piedzīvojumam Irānā". "Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ASV ebreju organizāciju līderi, kā arī augsta ranga Izraēlas politiskās amatpersonas pēdējās nedēļās centušās nepieļaut Heigela izvirzīšanu" aizsardzības ministra amatam, piebilda komentētāja. "Viņi uzskata, ka viņš Izraēlai nav labvēlīgs, jo atbalsta dialogu ar Hamas un Hizbollah, un viņš neuzskata, ka risinājums Irānas kodolprogrammai ir karš."
Arī novērotājs Nadavs Eijals laikrakstā Maariv spriež, ka Heigels dotu priekšroku nemilitāram Irānas kodolprogrammas risinājumam. "Heigels vēlētos, lai ASV sāk tiešās sarunas ar Irānu, un, nē, viņš neuzskata, ka karš ir kodolkrīzes iznākums. Viņš par katru cenu vēlas izvairīties no kara," piebilst Eijals.
Izraēlai un Rietumiem ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir kodolieroču radīšana, bet Teherāna apgalvo, ka tā domāta tikai un vienīgi civiliem mērķiem. Izraēla iespējamo Irānas kodolbruņojumu uzskata par apdraudējumu savai pastāvēšanai un pieļauj militāra uzbrukuma iespēju Irānas kodolobjektiem.