"Ārvalstnieku nolaupīšana, cilvēku pēkšņa pazušana, cilvēku tirdzniecība, nebeidzama bēgļu un patvēruma meklētāju plūsma pierāda šī jautājuma nozīmi. Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valdība nav novērsusi šos faktus un rupjos cilvēktiesību pārkāpumus," pauda Zeids un uzsvēris, ka ir būtiski par to vērsties Hāgā bāzētajā Starptautiskajā Krimināltiesā.
Saskaņā ar liecībām, kas lasāmas ANO 2014.gada ziņojumā, ieslodzīto mocīšanas metodēm Ziemeļkorejā mūsdienās nav līdzīgu - tās pielīdzināmas Nacistiskās Vācijas varas iestāžu organizētajām šausmām ar cilvēku nežēlīgu mocīšanu, piemēram, locekļu sasiešanu, laušanu, grūšanu ugunī, ko demonstrē ANO ziņojumā publicētie attēli, kas zīmēti pēc liecinieku stāstītā.
Tiesa, jebkuri mēģinājumi vērsties pret Ziemeļkoreju Starptautiskajā krimināltiesā, iespējams, tiktu bloķēti no Ķīnas puses. Lai gan Phenjanas un Pekinas attiecības aizvadītajos mēnešos bijušas saspringtas, vērojamas to uzlabošanās pazīmes, piemēram, Ziemeļkorejas meiteņu grupa drīzumā dosies koncerttūrē uz Ķīnu.
Jānorāda, ka cilvēktiesību organizācijas un no Ziemeļkorejas aizbēgušie publiski vērsuši uzmanību, ka kopš ANO ziņojuma publicēšanas maz darīts situācijas risināšanai.
"Esmu pārliecināts, ka pienāks diena, kad redzēsim Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu stājamies Starptautiskās Krimināltiesas priekšā (..), bet upuriem šī diena jāgaida pārāk ilgi," izteicies kādreizējais Ziemeļkorejas cietuma sargs.
Vairāki no Ziemeļkorejas aizbēgušie liecinājuši ANO, ka Ziemeļkorejā aizvien biežāk izpilda publiskus nāvessodus un iedzīvotāju ciešanas nav mazinājušās.