Deviņus gadus pēc pievienošanās savienībai Polija joprojām ir dedzīga Eiropas projekta atbalstītāja. ES atbalsta aptuveni 73% poļu, liecina institūta CBOS aprīlī veiktā aptauja. Salīdzinoši 2007.gadā ES atzinīgi vērtēja 89% aptaujāto. Negatīvs skatījums uz ES ir tikai 17% poļu.
Salīdzinot ar Poliju, Čehijas pilsoņi ir daudz skeptiskāki. Šajā valstī, kuras līderi ir slaveni ar Briseles kritiku, ES uzticas tikai 30% līdz 40% aptaujāto. 2010.gadā ES pozitīvi vērtējošo čehu skaits vēl pārsniedza 50%, bet kopš tā laika tas pastāvīgi krities, liecina vairākas aptaujas. Savukārt Čehijas kaimiņvalsts Slovākija ir viena no bloka eirooptimistiskākajām valstīm. Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra Eurobarometer šā gada februārī veiktā aptauja liecina, ka 71% slovāku jūtas kā ES pilsoņi un 72% uzskata, ka kustības brīvība bloka iekšienē nāks par labu valsts ekonomikai.
Tikmēr Ungārijā ES popularitāti grāvusi premjerministra Viktora Orbana pret savienību vērstā retorika un Briseles arvien biežākie uzbrukumi Budapeštai. Gadu gaitā ungāru entuziasms sācis nedaudz noplakt, tomēr joprojām turas virs 50%. 2003.gada aprīlī 83,76% Ungārijas vēlētāju referendumā nobalsoja par dalību ES, bet šā gada martā dalību ES pozitīvi vērtēja vairs tikai 66% aptaujāto, liecina institūta Median veiktā aptauja.
Tajā pašā laikā Rumānijā, kas ES iestājās 2007.gadā un joprojām ir otrā nabadzīgākā bloka dalībvalsts, eiroentuziasms joprojām ir augts. Sabiedriskās domas izpētes institūta Ires maijā veiktā aptauja liecina, ka valsts dalību ES pozitīvi vērtē 74% aptaujāto, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā pagājušajā vasarā. 64% rumāņu uzskata, ka dalība ES nes labumu viņu valstij.
Savukārt Slovēnijā 2004.gadā referendumā par dalību ES nobalsoja 89,64% vēlētāju. Ja šāds referendums notiktu pašreiz, par iestāšanos ES balsotu vairs tikai 44% vēlētāju, bet pret - 43%, liecina Ļubļanas Universitātes Sabiedriskās domas izpētes centra pagājušajā nedēļā veiktā aptauja. Slovēnijā ES popularitātei visvairāk kaitējusi ekonomiskā lejupslīde.
1.jūlijā par ES dalībvalsti kļūs Horvātija, kuras amatpersonas vairāk nekā desmit gadus smagi strādājušas, lai nodrošinātu valsts uzņemšanu Eiropas valstu saimē. Pērnajā janvārī referendumā valsts pievienošanos ES atbalstīja 66% vēlētāju. Aprīlī saskaņā ar aptauju datiem Horvātijas dalību ES un tās piedāvātās iespējas nodarbinātības un izglītības jomā atbalstīja 56%. Lai gan šis rādītājs joprojām ir augsts, tas ir būtisks kritums, salīdzinot ar 2012.gada janvāri.