K. Heinss un cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka šādu ieroču izmantošana apdraudētu stabilitāti pasaulē un tie radot virkni ētiskas un juridiskas dabas jautājumu, uz kuriem atbildes ir jāatrod, vēl pirms pirmie «slepkavošanas roboti» ir nosūtīti kaujas uzdevumā.
Vistuvāk amerikāņi
22 lappušu biezajā ziņojumā par «nāvējošajiem autonomajiem robotiem», kā tos dēvē K. Heinss, autors apgalvo, ka pašreiz pilnībā autonomi ieroči nav izstrādāti, tomēr viņš ir pārliecināts, ka valstis strādā pie tā, lai šādi roboti varētu tikt izmantoti ienaidnieku neitralizēšanai.
Uz šādiem pieņēmumiem viņu vedina pieredze ar bezpilota lidmašīnām. Tās sākotnēji bija paredzētas tikai un vienīgi izlūkošanai, bet šādu lidaparātu izmantošana uzbrukumiem tika pilnībā izslēgta. Tomēr nostāja mainījās, kad militārie stratēģi saprata, ka bezpilota lidmašīnas ir efektīvs ierocis pretinieku iznīcināšanai.
Ziņojumā teikts, ka pašlaik ASV, Izraēlas, Dienvidkorejas un Lielbritānijas arsenālā ir roboti, kuriem ir dažādas pakāpes autonomija. Piemēram, Dienvidkoreja pie demilitarizētās zonas ar Ziemeļkoreju ir izvietojusi robotus SGR-1, kas ar karstuma un kustību sensoriem var konstatēt cilvēka atrašanos zonā. Robotus vada cilvēki, bet esot iespējams arī automātiskais režīms. Tā uzstādīšanas gadījumā SGR-1 varētu bez cilvēku komandas atklāt uguni uz iebrucējiem.
Vistuvāk pilnībā autonomu robotu radīšanai esot tikušas ASV. Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch (HRW) apgalvo, ka amerikāņi ik gadu tērējot ap sešiem miljardiem dolāru (3,2 miljardi latu) autonomo ieroču sistēmu izpētei un attīstīšanai, raksta The Guardian.
Tajā pašā laikā ASV Aizsardzības departaments pagājušā gada novembrī apstiprināja direktīvu, kas atļauj izmantot pilnībā autonomas sistēmas tikai nenāvējošiem uzbrukumiem.
Kas uzņemsies atbildību?
Savā ziņojumā K. Heinss uzsver, ka nāvējošo autonomo robotu izvietošana karadarbības zonā «ir nepieņemama, jo pašlaik spēkā nav adekvātas tiesiskās atbildības sistēmas» un tādēļ, ka «robotiem nevar būt vara pār cilvēka dzīvību vai nāvi».
Viņaprāt, lielākā neskaidrība ir tā, vai nākotnē ieroču sistēmas pašas varēs «pieņemt lēmumu» nogalināt. Pašreiz lielvalstu bruņojumā esošie no tāluma vadāmie ieroči, piemēram, bezpilota lidmašīnas, atklāj uguni tikai tad, kad cilvēks ir devis tādu komandu.
Atsevišķi robotikas eksperti šaubās, ka ieprogrammēti ieroči jebkad spēs atšķirt ienaidnieku no nevainīga cilvēka, tie arī nespēšot izvērtēt, cik lielu spēku nepieciešams lietot. Nav zināms, ko autonoms robots darīs, ja ienaidnieks būs ievainots vai grasīsies padoties.
No tā izriet jautājums - kas atbildēs, ja kaut kas noies greizi un dzīvību zaudēs nevainīgi cilvēki. «Ko vainos, ja robots apšaudīs skolu? Karavīru, kurš nosūtīja robotu uz kaujas lauku? Karavīra komandieri? Robota ražotāju vai izgudrotāju?» jautā laikraksta The New York Times komentētājs Bils Kellers.
K. Heinsa pusē ir nostājusies HRW, kas ir sākusi globālu kampaņu, lai panāktu, ka tiek aizliegti ieroči, kuri spētu uzbrukt bez cilvēka iejaukšanās.
«ANO ziņojums ļoti skaidri parāda, ka mums ir jāaizliedz pilnībā autonomi ieroči, pretējā gadījumā nākotnē cietīs civiliedzīvotāji,» uzskata organizācijas ieroču eksperts Stīvs Gūss. «Ir iespējams apturēt virzīšanos tuvāk pilnībā autonomu ieroču radīšanai, pirms tiek pārkāptas visas morālās un tiesiskās robežas.» Viņaprāt, pirmais solis šī mērķa virzienā būtu jāsper pasaules vienīgajai militārajai superlielvarai - ASV.