Apvienotajos Arābu Emirātos palielinās uzņēmēju apcietināšana
Bijušajam franču izlūkdienesta darbiniekam Ervē Žubēram (53) sākumā veicās labi. Viņš pameta iepriekšējo darbu, lai ķertos pie jauna projekta — būvētu nelielas zemūdenes turīgu cilvēku izpriecām. Saņēma aizdevumu no emirāta valdībai piederošā konglomerāta Dubai World, atvēra darbnīcu Persijas līča krastā, iekārtojās villā ar baseinu, par kuru nebija jāmaksā īre, un pa pilsētu pārvietojās sarkanā Lamborghini. Vēl viņam piederēja divi hammeri. Brīvo laiku, kura bija daudz, pavadīja ar citiem vietējiem plutokrātiem.
Tagad Žubērs atzīst, ka, protams, dzirdējis arī stāstus par Dubaijas ēnas pusi — pazemotiem un slikti atalgotiem viesstrādniekiem no trūcīgām Āzijas valstīm (Dubaijas emirātā pilsoņi ir tikai 17% no visiem iedzīvotājiem), arī dažu labu arestētu rietumnieku, kas pārgalvīgi palaidis muti par vietējo šeihu. "Es tam īpaši nepievērsu uzmanību. Es redzēju tikai marmora kolonnas, spoguļus un naudu."
Tas viss beidzās pērnā gada vasarā ar bēgšanu piepūšamā gumijas laivā. Žubērs varēja likt lietā to, ko bija iemācījies specdienestā. Šogad jūnijā Dubaijas tiesa aizmuguriski notiesāja franču uzņēmēju par 3,8 miljonu dolāru piesavināšanos, viņam piespriests piecu gadu ieslodzījums un soda nauda.
Žubērs, kurš tagad dzīvo Floridā, uzstāj, ka neko nav zadzis un ka, protams, otrreiz savu kāju Dubaijā nespers. Slepus bēdzis tāpēc, ka pratinātāji izteikuši nepārprotamus draudus — spīdzināt, bāžot degunā adatas; arī apsūdzības visu laiku mainījušās — te viņš vainots nelikumīgā ieroča glabāšanā, te slepkavībā, te luksuszemūdeņu biznesa izsaimniekošanā.
"Ja man nebūtu izdevies aizbēgt, es atrastos tādā pašā ellē kā citi," viņš saka par vairākiem ārzemju uzņēmējiem, kuri iesēdināti aiz restēm un ilgu laiku turēti ieslodzījumā bez apsūdzības uzrādīšanas.
Žubēram problēmas sākās pirms diviem gadiem, kad Dubaijas plaukstošajā ekonomikā parādījās pirmās pārkaršanas pazīmes. Kopš tā laikā akciju un īpašumu cenas ir strauji kritušās (šā gada augusta vidū nekustamo īpašumu cenas bija par 49% zemākas nekā pirms gada, ziņo Property Wire). Straujas pārmaiņas novērotas arī uzņēmēju sabiedrībā — ievērojami palielinājies arestu skaits. Dubaijā par kriminālu pārkāpumu uzskata, piemēram, laikā nesamaksātu rēķinu. Ārzemnieki jūt, ka tieši viņus visvairāk vaino emirāta ekonomiskajās problēmās.
Ja arestēto uzņēmēju skaitu rēķina proporcionāli pret visiem iebraucējiem, skaitlis ir niecīgs, taču, kā izteicās kāds ārzemnieks, kam Dubaijā pieder firma: "Pēdējā laikā kļūst arvien neomulīgāk. Izskatās, ka grēkāži tiek meklēti tieši starp ārzemniekiem." Viņš pats gatavs runāt tikai anonīmi, jo pirms kāda laika "savākts arī kaimiņos dzīvojošais brits".
Publiski zināms, ka arestēto vidū ir investīciju baņķieris no finanšu kompānijas JPMorgan, vācu jahtu būvētājs, vairāki amerikāņi un briti, kas nodarbojās ar nekustamo īpašumu attīstīšanas projektiem, kā arī divi austrālieši, kuri ieņēma svarīgus posteņus projektā, kas tika raksturots kā pasaulē lielākā krasta apbūve, — šo ambiciozo plānu virzīja tagad finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums Nakheel, kas ir daļa no Dubai World konglomerāta. Tā līdzšinējais acīmredzamākais veikums ir viena no mākslīgajām salām palmas izskatā.
Daži uzņēmēji jau notiesāti par rēķinu kavēšanu. Pārējie gaida tiesu mēnešiem ilgi. Piemēram, abi austrālieši tika arestēti šā gada janvārī, septiņas nedēļas turēti vieninieku kamerās bez iespējas tikties ar advokātu, un tikai pagājušajā mēnesī viņiem izvirzīja apsūdzību par krāpšanu.
Baņķieris no JPMorgan tika apcietināts jau pērn jūnijā, bet apsūdzību sagaidīja tikai šā gada pavasarī. Banka skaidro, ka inkriminētie noziegumi nav saistīti ar vīrieša tiešajiem pienākumiem bankā, kurai viņš pievienojās tikai 2007.gadā un uzrakstīja atlūgumu šā gada aprīlī.
ADATA DEGUNĀ
Daži apcietinātie sūdzējušies, ka viņi spīdzināti — nav ļauts gulēt, vairākas dienas nav dots ēst un regulāri draudēts. "Mēs tev atkal un atkal bāzīsim degunā adatas," dzirdams audioierakstā, ko saglabājis Žubērs. Viņš apgalvo, ka tas ir drošībnieks, kura teiktais slepus ierakstīts ar mobilo tālruni kādā no pratināšanām. "Vai tu zini, cik ļoti sāp, kad degunā iebāž adatu un pēc tam griež to riņķī? Domā, ka spēsi paciest tādas sāpes?"
Žubērs apgalvo, ka pratināšana notikusi vienā no Dubaijas policijas iecirkņiem, taču pratinātāji bijuši nevis vietējie policisti, bet gan valsts drošības dienesta virsnieki — vismaz tā viņi stādījušies priekšā. Cita starpā izskanējis brīdinājums: "Mēs esam augstāk par policiju, mēs esam augstāk par tiesnešiem. Mēs varam tevi te turēt mūžīgi."
Dubaijas plašsaziņas līdzekļu lietu pārvalde uz to atbild, ka "emirāts lepojas ar labi noregulētu likuma, kārtības un tiesiskā taisnīguma sistēmu". Atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par konkrētām lietām gan tas nespēj, jo atbildīgās personas "pašlaik fiziski neatrodas šeit".
Arī Žubēra lietu Dubaijas valdības pārstāvji atteicās komentēt, tikai norādīja, ka turpinās vajāt apšaubāmus darboņus un "bez iecietības" vērsīsies pret ikvienu, kas "gūst nelegālu peļņu".
Galu galā atbrīvots, necietis fiziskus pāridarījumus, taču bez pases, Žubērs, kurš ir precējies ar amerikānieti, nolēma negaidīt tiesu un sāka plānot bēgšanu. Pagājušajā vasarā, tieši četrus gadus pēc tam, kad viņš lepni ieradās Dubaijā ar biznesa klases lidmašīnu, viņš klusi ar mazu laivu ieslīdēja jūrā. "Viņi bija arestējuši nepareizo cilvēku," pasmejas bijušais jūras spēku virsnieks, kurš saskaņā ar slepenu franču ziņojumu, no izlūkdienesta DGSE atvaļinājies jau 1993.gada martā. "Ar manu pagātni man nemaz nevajag pasi ceļošanai."
Francijas konsulāts Dubaijā, kas ir Apvienoto Arābu Emirātu biznesa un tūrisma centrs, atbild, ka konkrēto lietu komentēt nevar. Francija nupat šā gada maijā atvēra jaunu jūras spēku bāzi Dubaijas kaimiņu emirātā Abū Dabī.
RIETUMI ATTURAS KRITIZĒT
Arī citas Rietumu diplomātiskās misijas vismaz publiski atturas komentēt vietējo tieslietu sistēmu. Turklāt, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, AAE ir krietni vien brīvāki un prognozējamāki.
Arī amerikāņi uzskata AAE par vienu no labākajiem draugiem reģionā. ASV karakuģiem ļauts regulāri piestāt lielajā Dubaijas ostā Džebelalī, kurā, starp citu, darbojās arī Žubēra zemūdeņu firma Exomos, kas solīja bagātiem klientiem "vēl nepieredzētus piedzīvojumus zem ūdens". Dubaijā atrodas arī tādu lielu korporāciju kā Microsoft, Boeing un General Electric reģionālie biroji. Tiek lēsts, ka emirātā dzīvo aptuveni 20 000 ASV pilsoņu.
Īpašās attiecības starp ASV un AAE paredz arī to, ka amerikāņi palīdzēs būvēt jaunu atomstaciju. Tiesa, šis projekts ir nobremzēts, jo Vašingtonai nebūt nepatika tas, ko tā ieraudzīja kādā šogad izplatītā video — tajā redzams, kā viens no Abū Dabī valdošās ģimenes locekļiem spīdzina kādu afgāņu izcelsmes graudu tirgotāju, kurš tiek vainots krāpšanā. Vienā epizodē Emirātu princis pats aplej gūstekņa dzimumorgānus ar degvielu un piešķiļ uguni. Abū Dabī varas iestādes apgalvo, ka izmeklēšana šajā lietā turpinās.
Cik daudz ārzemnieku, kas apsūdzēti ekonomiskos noziegumos, atrodas ieslodzījumā Dubaijā, nav zināms. Valdība šādu informāciju neapkopo. "Vienu gan var teikt droši — šis skaitlis palielinās," apgalvo jurists Samers Muskati no cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch, kuras centrs ir Ņujorkā. Muskati atzīst: lielākās bažas nav par to, ka visi aizturētie būtu apsūdzēti nepamatoti, bet gan par to, ka Dubaijas tieslietu sistēma ir necaurskatāma.
Uzskatāms piemērs ir libāniešu izcelsmes amerikāņu uzņēmēja Zaka Šahina lieta. Bijušais Pepsi-Cola mārketinga menedžeris pēc aiziešanas no pārtikas lielfirmas Dubaijā vadīja nekustamā īpašuma attīstīšanas firmu Deyaar Development, līdz pagājušā gada martā viņu arestēja korupcijas lietā, kurā iejaukta Dubaijas Islāma banka. Tikšanās ar advokātu tika atteikta 16 dienas, veselu gadu viņš pavadīja ieslodzījumā bez jebkādas oficiālas apsūdzības. Viņa ģimene, kas dzīvo ASV, izveidoja mājaslapu internetā, kurā aģitēja par Šahina atbrīvošanu un nosodīja spīdzināšanu. Emirātos šī lapa tika bloķēta.
Šīs vasaras sākumā šķita, ka lieta drīz nonāks līdz tiesai, bet līdz tam Šahins varēs atrasties mājās. Viņa ģimene nopirka reklāmas laukumu avīzē, kurā paslavēja Dubaijas vadoni šeihu Mohammedu bin Rāšidu el Maktumu, slēdza mājaslapu un atrada 1,1 miljonu dolāru, ko iemaksāt kā drošības naudu. Taču īsi pirms plānotās izlaišanas Šahina kamerā ieradās drošībnieki un aizveda uz pratināšanu, jo esot izvirzītas jaunas apsūdzības. Uzņēmējs joprojām atrodas ieslodzījumā. Arī iemaksātā drošības nauda ģimenei nav atdota.
Gadās, ka par ekonomiskiem noziegumiem tiek aizturēti arī vietējie uzņēmēji, taču viņiem palaimējas ātri tikt brīvībā, izmantojot pazīšanos cieši savītajā AAE elitē. Ārzemniekiem, kam šādu sakaru nav, visvienkāršāk ir bēgt.
Britu uzņēmējs Saimons Fors steigšus devās prom šovasar, kad krīze skāra viņa firmu, kas piedāvā ekskluzīvu dāvanu servisu, un tā vairs nespēja norēķināties ar piegādātājiem. Pēc tam viņš uzrakstīja emocionālu atklāto vēstuli Dubaijas sabiedrībai, kurā atvainojās par pazušanu. Viņš atzīst, ka atstājis parādus, taču bijis spiests doties projām, jo "Dubaija liek cilvēkiem pieņemt neprātīgus lēmumus". Viņš solīja agri vai vēlu norēķināties ar saviem kreditoriem.
BĒGŠANAS PLĀNS
Bijušais franču spiegs Žubērs apgalvo, ka bēdzis, jo viņam draudējusi iestrēgšana Dubaijas sodu sistēmas pelēkajā zonā. Uz pirmo pratināšanu viņš tika izsaukts jau 2007.gadā, kad viņa birojā policija atrada patronas. Pratinātāji paskaidroja — kāds vīrietis ievainots galvā, un aizdomas krīt arī uz zemūdeņu biznesa saimnieku. Žubērs paskaidroja, ka viņam nemaz nav bises — tā pēc ievešanas iestrēgusi Dubaijas lidostas muitā. Patronas tika izlaistas cauri, bet šaujamierocis ne. Žubēra hobijs ir medības.
Drošībnieki apvainoja franču uzņēmēju melos, brīdināja, ka Dubaija "nav Francija, te nav demokrātijas". Pēc tam piedraudēja iesēdināt alā, kas atrodas 300 metru pazemē, prom no pasaules un ģimenes, un "tā viņš tur sēdēs, kamēr izstāstīs patiesību," — arī šie draudi dzirdami minētajā skaņu ierakstā. Pēc tam varas iestādes nolēma apsūdzēt Žubēru krāpšanā, jo meklēja veidu, kā izrēķināties, notikumu gaitu skaidro francūzis.
Žubērs visās nepatikšanās vaino korporāciju Dubai World, kura pati ķērās pie neprātīgām investīcijām, bet pēc tam mēģināja novelt vainu uz citiem. Korporācijas vadītājs ir sultāns Ahmeds bin Sulajems. Tieši viņš personīgi esot uzaicinājis bijušo spiegu iesaistīties projektos Dubaijā. "Tā bija karaļnama locekļu cīņa par to, kurš nopelnīs vairāk," saka Žubērs.
Sazvanīts pa tālruni, Sulajems no komentāriem atteicās. Dubai World iekšējā audita priekšnieks Abdula Kadars Obaids Alī paskaidroja, ka Žubērs un viņa zemūdeņu bizness nonācis nepatikšanās citu iemeslu dēļ: zemūdenes vienkārši nedarbojās, turklāt auditori atklāja krāpšanos — tehnisko detaļu piegādātājiem piesūtīti uzpūsti rēķini. Žubērs to noliedz un apgalvo, ka visus darījumus apstiprināja un samaksāja Dubai World menedžeri.
Atlaists no Exomos un palicis bez pases, Žubērs izplānoja bēgšanas plānu. Sievu un abus dēlus aizsūtīja uz Floridu, no Francijas pasūtīja niršanas ekipējumu, palūdza to sadalīt atsevišķās daļas, lai neradītu aizdomas, tad ar izdomātu vārdu nopirka gan gumijas laivu, gan jahtu. Pētot Google Earth kartes, viņš izstudēja AAE krasta līniju, atrada nomaļu salu un sarunāja, ka draugs nogādās jahtu starptautiskajos ūdeņos.
Bēgšanas priekšvakarā Žubērs apmetās viesnīcā blakus pludmalei, uzvilka nirēja kostīmu, tam virsū garo abaju — visu ķermeni nosedzošu apmetni, kādu valkā musulmaņu sievietes —, aizgāja līdz krastam un zem ūdens aizpeldēja līdz tuvākajai ostai, kurā bija pietauvots vienīgais krasta apsardzes kuteris šajā apkaimē. Viņš slepus uzrāpās uz klāja un sabojāja degvielas padeves vadu, lai kuteris nespētu viņu izsekot, ja bēgšana tiktu pamanīta.
Tad Žubērs ar gumijas motorlaivu devās jūrā, lai sasniegtu jahtu, kurā jau gaidīja viņa draugs. Abi vīrieši pagriezās Indijas virzienā. Pēc astoņām dienām viņi ieradās Mumbajā. Franču konsulāts izsniedza jaunu pasi, un Žubērs devās pie sievas uz Floridu. Tagad viņš raksta grāmatu Bēgšana no Dubaijas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.