Arī Japānas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi informāciju par raķetes iekrišanu okeānā. Par Ziemeļkorejas raķetes neveiksmīgo startu, atsaucoties uz avotiem Pentagonā, tāpat vēsta ASV telekompānijas CNN un ABC, kā arī aģentūra Associated Press.
Atbilstoši Ziemeļkorejas paziņojumam, nesējraķetei Unha-3 (Piena ceļš) bija jānogādā orbītā valsts sakaru pavadoni Kvanmenson-3 (Spilgtā zvaigzne) un raķetes starts bija pieskaņots valsts dibinātāja Kima Irsena 100. dzimšanas dienai. Ziemeļkorejas pirmais līderis ir dzimis 15. aprīlī. Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra pagaidām aprobežojusies ar paziņojumu, ka pavadonis nav nogādāts iepriekš noteiktajā orbītā, un ka šīs neveiksmes cēloņi tiek izmeklēti.
Tajā pašā laikā raķetes palaišana ir ANO Ziemeļkorejai noteikto sankciju pārkāpums. Šo sankciju mērķis ir novērst iespēju, ka Ziemeļkoreja izstrādā tādas ballistiskās raķetes, kas ir spējīgas nest kodollādiņus. ASV Stratēģiskā virspavēlniecība (NORAD) jau paziņojusi, ka pēc tās rīcībā esošās informācijas civilās nesējraķetes Unha-3 vietā Ziemeļkoreja izmēģinājusi militāro nesējraķeti Taepodong-2, kura teorētiski spēj sasniegt mērķus līdz pat 10 tūkstošu kilometru attālumā, kā arī nest kodollādiņus. Savukārt ANO Drošības padome piektdien plāno sasaukt ārkārtas sēdi, lai apspriestu iespējamos atbildes pasākumus.
Jāatgādina, ka 2009. gada aprīlī Ziemeļkoreja jau centās nogādāt orbītā pavadoni, izmantojot nesējraķeti Unha-2. Toreiz Ziemeļkorejas varas iestādes paziņoja, ka raķetes starts noritējis veiksmīgi, lai gan neviena no pasaules vadošajām kosmosa aģentūrām neapstiprināja Ziemeļkorejas pavadoņa nonākšanu orbītā.
Ir vērts atzīmēt, ka, kā vēsta Defense Aerospace ar atsauci uz pētnieciskās aģentūras Forecast International ziņojumu, 2011. gadā Ziemeļkoreja atzīta par dažāda veida ballistisko raķešu lielāko piegādātāju tā dēvētajām attīstības valstīm. Laikā no 1987. līdz 2009. gadam Ziemeļkoreja ir eksportējusi aptuveni 1200 šādas raķetes, kas veido aptuveni 40 procentus no visas pasaules šī bruņojuma veida tirgus.