Reģiona valstis – ASV, Kanāda, Dānija, Islande, Norvēģija, Zviedrija, Somija un Krievija – pēdējos gados iesaistījušās sacensībā par piekļuvi potenciāli milzīgajiem fosilo energoresursu krājumiem, kas atrodas zem pagaidām vēl pārsvarā ar ledu un sniegu klātās teritorijas. Līdz šim visagresīvāk savas pretenzijas uz ietekmi Arktikā izrādījusi Krievija, kas ir izvērsusi militāro klātbūtni reģionā.
Arktikā gaisa temperatūra pieaug divreiz ātrāk nekā citviet, un zinātnieki prognozē, ka 2050. gada vasarā reģions, kas līdz šim bijis pazīstams kā viens no skarbākajiem un cilvēku dzīvošanai nepiemērotākajiem, būs pilnībā brīvs no ledus un sniega.
Ledus kušana Arktikā atsedz jaunus jūras ceļus, kurus varēs izmantot ne tikai starpkontinentāliem kravu pārvadājumiem, bet arī lai piekļūtu rajoniem, kuru dzīlēs, pēc zinātnieku aprēķiniem, atrodas 13% no pasaules neatklātajām naftas un 30% no dabasgāzes rezervēm. To vērtība tiek lēsta vismaz 35 triljonu dolāru (32 triljoni eiro) apmērā.
Tas ir pietiekami nopietns iemesls, lai reģiona valstis nestāvētu malā un iesaistītos Arktikas "dalīšanā". Krievija jau 2007. gadā sāka regulārus stratēģisko bumbvedēju lidojumus virs ledus klātajām teritorijām un simboliski nostiprināja savu karogu Ziemeļu Ledus okeāna dzelmē.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 10.maija, numurā!
Muradelli
Mure
Vēl viena "fronte"