Prokrieviskais politiķis Kočarjans bija Armēnijas prezidents no 1998.līdz 2008.gadam.
Kā ziņots, tiesa jūlija beigās apmierināja prokuratūras prasību piemērot Kočarjanam apcietinājumu apsūdzībās par vēlēšanu krāpniecību, kas esot notikusi prezidenta vēlēšanās 2008.gadā un ko izmeklētāji klasificējuši kā konstitucionālās iekārtas gāšanu.
Tomēr pēc mēneša Kočarjans tika atbrīvots, kamēr viņa lietu izskatīs apelācijas instance.
Kočarjana advokāts norādījis, ka lēmums par viņa klienta atkārtotu apcietināšanu ticis pieņemts, pakļaujoties spiedienam.
Kočarjans viņam izvirzītās apsūdzības ir noraidījis kā "nepatiesas un politiski motivētas".
Armēnijā svētdien notiks parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kurās savu ietekmi cer nostiprināt protestu kustības līderis Nikols Pašinjans.
43 gadus vecais bijušais žurnālists kļuva par premjerministru maijā, kad pēc nedēļām ilgiem pret valdību vērstiem protestiem amatu zaudēja ilggadējais Armēnijas līderis Seržs Sargsjans.
Kočarjanam draud 15 gadu cietumsods, ja viņš tiks atzīts par vainīgu manipulēšanā ar vēlēšanu rezultātiem par labu savam sabiedrotajam Sargsjanam.
Kad Sargsjans tika pasludināts par 2008.gada februārī notikušo prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, opozīcijas kandidāts Levons Ter-Petrosjans apstrīdēja vēlēšanu rezultātus un viņa piekritēji sarīkoja protestus Erevānā.
Vardarbīgās sadursmēs starp protestētājiem un īpašo uzdevumu policiju gāja bojā deviņi protestētāji un viens policists.
Pašinjans tika apcietināts par šo protestu organizēšanu un notiesāts uz septiņiem gadiem cietumā, bet 2011.gadā pēc amnestijas tika atbrīvots.
Sargsjans bija prezidents no 2008.gada aprīļa līdz šī gada 9.aprīlim. Pēc tam viņš bija premjera amatā no 17. līdz 23.aprīlim, kad bija spiests atkāpties plašu protestu dēļ.
Kočarjana prezidentūras laikā notika arī asiņainākais incidents Armēnijas pēcpadomju politiskajā vēsturē - teroristu uzbrukums parlamentam 1999.gadā.
Opozīcijas partijas ir apsūdzējušas Kočarjanu arī šī uzbrukuma organizēšanā, kura laikā pieci bruņoti uzbrucēji nogalināja viņa politiskos pretiniekus – premjerministru Vazgenu Sargsjanu un parlamenta spīkeru Karenu Demirčjanu.