Runājot NBC televīzijas raidījumā, A.Gors aicināja nekavējoties sākt trīs triljonu ASV dolāru vērtu programmu, kas desmit gados ļautu atteikties no elektrības ražošanas, dedzinot fosilos kurināmos, kā arī pieliktu punktu ar naftas produktiem barojamām automašīnām. "Mūsu pašreizējais virziens ir pilnīgi dzīvotnespējīgs. Visas pasaules zinātnieki apgalvo, ka mums ir mazāk par desmit gadiem, lai veiktu dramatiskas izmaiņas, citādi mēs palaidīsim garām iespēju izvairīties no klimata krīzes katastrofālajiem rezultātiem," skatītājus biedēja Nobela Miera prēmijas un ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars laureāts. Lai gan aktīvais globālās sasilšanas apkarotājs nenosauca tieši, kuri alternatīvās enerģijas avoti varētu aizstāt ogles un naftu, viņš tic, ka ieceri iespējams īstenot.
Līdzīgas idejas sludina arī miljardieris Tomass Būns Pikenss juniors, kuram gan tiek pārmesta savu produktu reklamēšana cēlas lietas vārdā. Šis uzņēmējs lielu daļu no sava trīs miljardu dolāru kapitāla investējis vēja ģeneratoru un saules bateriju ražošanā. T.Būns Pikenss aicina elektrību ražot ar saules un vēja spēku, bet automašīnas darbināt ar dabasgāzi. Viņš plāno būvēt 4000 megavatu vēja ģeneratoru plantāciju, kas stiepsies no Teksasas pavalsts līdz Ziemeļdakotai un apgādāšot ar elektrību piekto daļu amerikāņu mājsaimniecību.
Arī A.Gors ir investors un kā Generation Investment Management priekšsēdētājs ieguldījis naudu atjaunojamās enerģijas kompānijās, atgādina avīze Financial Times.
Jāmācas no zviedriem
Pat ja cilvēki netic, ka ideja ir īstenojama, daudzi abu kungu teiktajā saskata jēgu kaut vai ekonomisku apsvērumu dēļ. Fosilo kurināmo cenas aug, un kādā brīdī tās būs tik augstas, ka atjaunojamo enerģijas avotu lietošana būs kļuvusi izdevīgāka. Ja tā, tad ir vērts pasteidzināt šo procesu kaut vai tāpēc, lai radītu izvēles iespēju un līdz ar to mazinātu pieprasījumu pēc tradicionālā kurināmā.
Otrs apsvērums ir globālā sasilšana. Tā kā enerģijas patēriņš pasaulē pieaug, to jāražo aizvien vairāk un tādējādi jārada vairāk izplūdes gāzu. Atmosfēras sildīšana nevar notikt mūžīgi, jo tad daba var atbildēt ar cilvēcei nepanesami smagu prettriecienu.
Patiesībā amerikāņiem nekas jauns nav jāizdomā. Zviedrija jau pirms kāda laika pavēstīja, ka līdz 2020.gadam atbrīvosies no naftas. Turklāt ziemeļu kaimiņi apsolījuši nekompensēt to ar jaunām AES. Zviedri jau kopš naftas šoka laikiem mērķtiecīgi "ārstējas" no atkarības un balsta savu ekonomiku uz atjaunojamiem resursiem. 1970.gadā no naftas saražoja 77% enerģijas, tagad — vairs tikai ap 30%. Savukārt no vēja ģeneratoriem, ūdens spēkstacijām piekrastē un mežsaimniecības blakusproduktiem nu jau iegūst 26%. Salīdzinājumam — vidēji citās Eiropas Savienības valstīs atjaunojamā enerģija ir aptuveni 6% no visas, vēsta laikraksts The Guardian.
Zviedri ar prēmijām un balvām motivē vienkāršos iedzīvotājus izgudrot jaunus enerģijas ražošanas veidus. Daudzviet centrālapkures katlu kurināšanai vairs neizmanto ogles un mazutu, bet malku. Statistika liecina, ka tagad naftas produkti apkurei tiek izmantoti tikai 8% mājsaimniecību.
"Tas būs ārkārtīgi agresīvi, taču pareizajā virzienā," vides draugu organizācijas Sierra Club globālās sasilšanas un enerģētikas projektu direktors Deivs Hamiltons uzskata, ka atteikšanās no tradicionālajiem kurināmajiem prasīs ļoti apņēmīgu rīcību. "Labi, ka ir naftinieks (T.Būns Pikenss), kurš saka, ka šīm problēmām nevar vienkārši izurbties cauri," D.Hemiltonu priecē tas, ka atjaunojamās enerģijas atbalstītāju pusē pāriet arī tie, kuri reiz ar melno zeltu tikuši pie bagātības.
Vajadzēs stingru roku
Šķiet, pagaidām cilvēce vēl nav gatava atteikties no tik ērtā enerģijas ražošanas veida, kas ļāvis pierast pie mūsu senčiem neizprotami laiska dzīvesveida. Socioloģiskās aptaujas nedēļu pēc ambiciozā aicinājuma rāda, ka tikai 33% amerikāņu uzskata par reālu A.Gora priekšlikumu turpmāk elektrības ražošanā izmantot tikai saules, vēja un citus izplūdes gāzes neradošus enerģijas avotus. Turklāt vairākums respondentu ir pārliecināti, ka par šo "zaļo aktu" nāktos samaksāt ar daudz lielākiem elektrības rēķiniem. Arī ūdeņraža auto nebūs lēti.
Tomēr socioloģisko pētījumu centra Rasmussen Reports aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā pusei amerikāņu patīk pēdējā Demokrātu partijas prezidenta Bila Klintona vietnieka nostāja vides jautājumos.
"Mēs nevarēsim tikt tuvu viņa mērķim saražot visu elektrību no saules, vēja un ģeotermālās enerģijas 10 gados bez autoritāras valdības," enerģētikas un globālās sasilšanas speciālists Mairons Ebels no Vašingtonas Financial Times apgalvo, ka bez piespiešanas cilvēki negribēs būtiski mainīt dzīvesveidu.
ASV pusi no elektrības patlaban saražo no oglēm — atmosfērai visnedraudzīgākā fosilā kurināmā. 21% nāk no dabasgāzes, 20 — no atomelektrostacijām. Videi draudzīgā vēja, saules un ģeotermālā enerģija veido tikai 3% no visas saražotās elektrības.
"Te nav runa tikai par tehniskajām iespējām," atjaunojamās enerģijas analītiķis no valdības Enerģētikas informācijas aģentūras Kriss Namovics sarunā ar televīzijas CNN reportieri brīdina, ka ieceres īstenošana pilsoņiem izmaksās dārgi.
Kā samazināt naftas patēriņu?
Jau 2004.gadā alternatīvās enerģijas atbalstītāji izstrādāja programmu, kā katrs indivīds var palīdzēt valstij atbrīvoties no atkarības no naftas.
Ja vismaz vienu dienu darba nedēļā mājās strādātu visi tie, kuru fiziska klātbūtne darbavietā nav nepieciešama, naftas patēriņš gadā samazinātos par 5%.
Ja apdzīvotu vietu iedzīvotāji pāris kilometru līdz darbam vai mācību iestādei vietu kājām, nevis brauktu ar auto, naftas patēriņš samazinātos par 10%
Siltajās zemēs automašīnas veiksmīgi var aizstāt ar velosipēdiem. Ja visu nedēļu pilsētnieki brauktu tikai ar divriteņiem un auto iesēstos tikai garākos pārbraucienos, naftas patēriņš saruktu par 10%.
Ja visa ģimene vai vairāki kaimiņi ceļā uz darbu izmantotu vienu auto, varētu ietaupīt 5% naftas.
Ja puse pilsētnieku aizstātu ierasto benzīna auto ar nelielu elektromobili, degvielas patēriņš pasaulē būtiski samazinātos. Tiesa, būtu jāražo vairāk elektrības.
Naftas vietā
Ogles
Zemes dzīļu pētnieki lēš, ka pasaulē vēl ir 909 miljardi tonnu ogļu. Ar tām pietiek, lai ražotu elektrību vēl 155 gadus. Taču ogles ir lielākais atmosfēras piesārņotājs.
Dabasgāze
Sibīrijā, Aļaskā un Tuvajos Austrumos ir pietiekami lielas dabasgāzes rezerves, ar kuras varēs izmantot vēl 20 gadus pēc naftas izbeigšanās. Lai gan gāze ir salīdzinoši tīra, tā tomēr ir fosilais kurināmais un piesārņo atmosfēru.
Ūdeņraža degvielas šūna
Ar to tiek saistītas lielākās cerības autobūves industrijā. Ja izdosies atrast veidu, kā lēti saražot ūdeņradi un pēc tam tikpat lēti no tā iegūt elektrību, cilvēcei ilgi nevajadzēs uztraukties par degvielas krājumiem.
Biodegviela
No rapša un kukurūzas iegūtais etanols kā degvielas sastāvdaļa vilina aizvien vairāk zemnieku, jo tā audzēšana kļuvusi visnotaļ ienesīga. Taču ne viens vien speciālists uzskata, ka "degvielas audzēšanas" buma dēļ pārtika paliek dārgāka.
Dabas veltes
Saules un vēja enerģija jau gadiem ilgi ir intriģējošākais enerģētikas veids. Ja cilvēki iemācītos pārvērst elektrībā kaut pusi saules starojuma, nevienu citu spēkstaciju vairs nevajadzētu. Pagaidām saules baterijas ir par vājām un to efektivitāte nav pat 20%.
Atomenerģija
Pēdējā gada laikā runas par jaunu AES būvēšanu ieskanējušās teju visās lielajās rūpnieciskajās valstīs. No tehnoloģiskā viedokļa tas ir salīdzinoši drošs, tīrs un efektīvs veids, kā lēti saražot elektrību. Taču dabas draugu aktivitātes un atmiņas Černobiļas AES postījumiem neļauj izvērst masveida celtniecību.