Sorbonas Universitāte, kurā strādā romāna stāstošais tēls Fransuā, tiek pārdēvēta par Parīzes Sorbonas Islāma Universitāti, sievietes aizstāj rietumu stila drēbes ar musulmaņu drānām, kas pilnībā nosedz ķermeni, pasniedzējiem, kuri nav musulmaņi, ir jāpāriet islāmā, pretējā gadījumā tie zaudē darbu. Skolās ir jāmāca Korāns, un tiek atļauta daudzsievība. Sievietes tiek spiestas pamest darbu, samazinās bezdarba līmenis. Kādreiz bīstamajās pārsvarā musulmaņu apdzīvotajās priekšpilsētās izgaist noziedzība. Apātiskā un pagrimusī sabiedrība atgriežas pie kolaboracionisma instinktiem un pieņem jauno islāmisko Franciju.
Francijā, kur, pēc dažādiem aprēķiniem, līdz pat 10% no 62 miljoniem iedzīvotāju ir musulmaņi, daudzi uztver šo grāmatu kā provokāciju, kas lej ūdeni uz labējo politikas dzirnavām, raksta BBC. Citi turpretim uzskata, ka M. Velbeks dara mākslinieka darbu: rāda pasaulei spoguli, kurš, iespējams, pārspīlēti, tomēr godīgi rāda dziļāku patiesību.
Lorāns Žofrēns no kreisi noskaņotā laikraksta Liberation izteicies, ka "Velbeks iesilda Marinai Lepenai krēslu Cafe Flore. Romānam gribot vai negribot ir politiska rezonanse. Šī grāmata ieies ideju vēsturē kā būtisks brīdis, kad galēji labējo dienaskārtība ienākusi kvalitatīvajā literatūrā."
Televīzijas raidījumu vadītājs Ali Badū teicis, ka šī grāmata izraisa viņā nelabumu. "Jūtos apvainots. Gads sākas ar islamofobiju, kas tiek pausta izcila franču rakstnieka darbā," viņu citē BBC.
Savukārt filozofs un Academie francaise loceklis Alēns Finkielkrots raksturojis M. Velbeku kā "izcilu rakstītāju par to, kas var notikt": "Aprakstot iespējamo Francijas islamizāciju, viņš ir uzspiedis tur, kur visvairāk sāp, un tagad visi "progresīvie" kliedz - ai!"
Pats M. Valbeks, kurš reiz ir nodēvējis islāmu par "muļķīgāko no reliģijām", noraidīijis, ka gribējis būt provokatīvs un ka scenārijs, ko viņš apraksta grāmatā, nav visai reālistisks. Viņš esot sevi mēģinājis ielikt Francijas musulmaņa ādā, parādot, ka viņi atrodas šizofrēniskā situācijā, viņus īsti neinteresē ekonomikas jautājumi un viņiem īsti nebūtu par ko balsot.
Tikmēr trešdien notikušo slaktiņu satīras izdevuma Charlie Hebdo redakcijai sapulces laikā, kurā ar Kalašņikova
Par teroristisku uzbrukumu demokrātijai un preses brīvībai pasaules amatpersonas nosaukušas trešdien notikušo slaktiņu satīras izdevuma Charlie Hebdo redakcijas sapulces laikā, kurā ar Kalašņikova automātiem bruņoti uzbrucēji nogalināja 10 redakcijas darbiniekus un divus policistus, vēsta france24.com. Starp nogalinātajiem ir četri Francijā plaši pazīstami karikatūristi, ieskaitot žurnāla galveno redaktoru Stefanu Šarbonjē, kurš pagātnē jau ir saņēmis nāves draudus un dzīvoja policijas apsardzībā. Vēl vismaz septiņi cilvēki tika ievainoti, daži - ļoti smagi.
Daži avoti ziņo, ka trīs uzbrucēji, kas runājuši perfektā franču valodā, ar ieroci piedraudējuši kādai žurnālistei, kas bijusi spiesta atvērt durvis. Redakcijā viņi meklējuši konkrētus žurnālistus un karikatūristus, ko nogalināt, un saukuši, ka atriebjas par pravieti Muhamedu. Pēc šaušanas redakcijā viņi apšaudīja policijas automašīnu, aukstasinīgi nogalinot vienu no policistiem, kurš mēģināja aizbēgt. Paši uzbrucēji aizbēga automašīnā, ko vēlāk pameta.
Francijas prezidents paziņoja, ka uzbrukums «nepārprotami ir terora akts», un piebilda, ka pēdējās nedēļās novērsti vairāki plānoti terora akti. Francijas premjerministrs Manuels Valss teica, ka «Francijas sirds ir salauzta, ikviens Francijas pilsonis ir šausmu pārņemts». Līdzjutību Francijai un gatavību palīdzēt izteikuši daudzu pasaules valstu līderi. Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī teica: «Tas ir uzbrukums mūsu demokrātijai, mums tā ir jāaizstāv!» vēsta AFP.
Francija nekavējoties paaugstināja drošības apdraudējuma trauksmes līmeni uz visaugstāko pakāpi, pastiprinot apsardzi reliģiskajās celtnēs, veikalos, mediju birojos un sabiedriskajā transportā.
Žurnāla Charlie Hebdo darbinieki vairākkārt saņēma draudus par pravieša Muhameda attēlošanu karikatūrās. Tas gan bijis nesaudzīgs, arī kariķējot citas reliģijas.
2011. gada novembrī pēc tam, kad uz žurnāla vāka tika izvietota karikatūra, kurā attēlots pravietis Muhameds, redakcijai tika uzbrukts ar degbumbām.
Pēc trešdienas uzbrukuma Parīzē drošības pasākumi tika pastiprināti arī Dānijā laikrakstā Jyllands-Posten, kurš 2005. gadā publicēja karikatūras ar pravieti Muhamedu, ko islāmisti izmantoja kampaņā naida uzkurināšanai musulmaņu valstīs pasaulē.