Līdz šim notikuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi izbeigt Sīrijas konfliktu, kas no pilsoņkara gadu gaitā ir pāraudzis par karu, kurā tieši vai netieši ir iesaistītas citas reģiona valstis un pasaules lielvaras. Pērn Krievija un Savienotās Valstis kopā centās panākt pagaidu pamieru Sīrijā un pat noorganizēja vairākus sarunu raundus Šveices pilsētā Ženēvā, tomēr tajos netika panākts politisks konflikta risinājums.
Pagājušā gada nogalē pēc tam, kad Asada režīms ar Krievijas un Irānas militāro palīdzību bija atguvis pilnīgu kontroli pār savulaik Sīrijas lielāko pilsētu Alepo, Krievija, Irāna un Turcija, kura konfliktā atbalsta opozīcijas grupējumus, bez ASV līdzdalības vienojās par trauslu pamieru, kas stājās spēkā 30. decembrī. Opozīcija apgalvo, ka valdības spēki un to sabiedrotie regulāri pārkāpjot pamiera nosacījumus.
Astanas sarunas būs nopietns pārbaudījums centieniem nostiprināt pašreiz spēkā esošo pamieru Sīrijā. Krievija un Turcija uz konferenci ir uzaicinājušas arī ASV jaunā prezidenta Donalda Trampa administrācijas pārstāvjus. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Kremlis vēlas ciešāku sadarbību ar amerikāņiem Sīrijas krīzes risināšanā un cīņā pret terorismu.
Amatpersonas ASV Valsts departamentā ziņu aģentūrai Reuters apstiprinājušas, ka patiešām ir saņemts ielūgums uz sarunām Astanā un tas tiekot izskatīts. Trampa runasvīrs Šons Spaisers izteicies, ka Savienotās Valstis Astanā varētu pārstāvēt atvaļinātais ģenerālis Maikls Flinns, kurš ir prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 23. janvāra, laikrakstā Diena!