Astronomi 17 gadus kosmosā nesekmīgi meklē signāla avotu, kas atrodas observatorijas virtuvē

Nekvalitatīvi iztulkots raksts. Žurnālists nav pareizi sapratis avotu. Zinātniekiem bija skaidrs, ka šis signāls ir uzslāņojums, kura izraisītājs meklējams 5 km rādiusā. Neviens nemeklēja nekādu avotu "tālu izplatījumā". Sākotnējā doma bijusi zibens, bet tagad sapratuši, ka viss ir daudz vienkāršāk - mikroviļņu krāsns. Problēma tā, ka ne jau paši zinātnieki kaut ko sildījuši, bet gan observatorijas tehniskie darbinieki, jo zinātnieki tikai saņem datus attālināti.

Būs ar to jāsamierinās, jo pīšļi un putekļi vien esam. Bet ne visi.

Un cik izmaksāts algās pa šiem 17 pētījumiem veltītajiem gadiem???

Petrova? Tāds klasisks vācisks uzvārds...

Ja ver vaļā mikroviļņu krāsni pirms darbības beigām, nav brīnums, ka no smadzenēm nekas daudz pāri nav palicis.

Emily Petroff ar lidzautoriem ir publicejusi zinatnisku rakstu par sho temu. Peritonu videjais ilgums ir ceturtaa sekundes dalja 1.4 GHz diapazonaa. Visuzkritoshakie ir 1998. gada 23. junija peritoni ar 22 sekunzhu intervaliem. Izradaas, ka mikrovilnu krasnij ir tieshi tads rezhims, ja nav ieslegta pilna jauda. Tachu arii Visumaa ir "transient"i, kuri ilgst tikai sekundes dalju un vienu tadu gadijumu autori diskutee. Visada veida parazitiskie signali ir parasta lieta radioastronomijaa un nav taa, ka kads butu pieteikts Nobela premijai par banalu peritonu atklashanu.

Apsveicu !

Jāpiešķir Nobeļa prēmija.