Tuvojoties ziemai, kas Gruzijā pēdējos gadus bijusi tai neraksturīgi auksta, vietējie celtnieki steidz pabeigt daudzos vienstāvu nameļus, kuros jau decembrī paredzēts izmitināt augusta bruņotajā konfliktā no savām mājām padzītos Dienvidosetijas gruzīnu tautības iedzīvotājus. Krievijas bruņotā iebrukuma rezultātā savas dzīvesvietas nācās atstāt 22 tūkstošiem cilvēku, kuri trīs mēnešus pavadījuši dzīvei visai nepiemērotās ēkās, piemēram, bērnudārzos. Daļa mitinājušies arī teltīs, bet citi uzturējušies pie radiniekiem. Mērojot ceļu no galvaspilsētas līdz bijušajai buferzonai, kur vēl oktobrī atradās krievu karavīri, redzami vairāki jauni vienstāva māju ciemati. Vienā no tiem vēl tikai nesen ēkām uzliktas jumta spāres, bet citur plānie skārda jumti jau nokrāsoti. Lai gan nameļi ir pavisam vienkārši un atgādina pagaidu mitekļus, visdrīzāk, to iemītniekiem tur nāksies pavadīt ilgu laiku. Diez vai šiem bēgļiem būs iespējams atgriezties Dienvidosetijā, kur tagad papildus izvietoti vairāk nekā trīs tūkstoši krievu karavīru. Bēgļi stāsta, ka viņu mājas Dienvidosetijas gruzīnu ciemos nodedzinātas un vēlāk arī sagrautas.
Nakts šaušana
Nelielo policijas vienību postenī divu kilometru attālumā no Dienvidosetijas administratīvā centra Chinvali vada Goča Bliadze. Tikai kādu sešdesmit metru attālumā redzams cits postenis. Virs tā plīvo divi citi karogi — Krievijas un Dienvidosetijas, bet uz betona paneļa ar baltu krāsu uzrakstīts "Osetija". Iepriekšējā naktī no turienes gruzīnu posteņa virzienā raidītas divas automāta ložu kārtas. Vairāki policisti pilda maisos smiltis un ar tiem nostiprina savu posteni, trīs citi vēro darbošanos pretējā "robežas" pusē. No gruzīnu posteņa labi redzami Chinvali daudzstāvu nami, jo pilsēta atrodas ieplakā. Ēkas šķiet visai maz cietušas, un G.Bliadze piebilst: "Viņi taču nav tās tagad uzcēluši." Savukārt gruzīnu ciemā Ergneti, kas robežojas ar Chinvali, redzu daudzas pilnīgi nodegušas mājas. Visas bez jumtiem un logiem. Bez sienām nav palicis pāri tikpat kā nekas. Arī G.Bliadze ir bēglis no Dienvidosetijas Kehvi ciema. Viņa māja nolīdzināta līdz ar zemi. Tur palicis arī viss laucinieka īpašums — divas govis, cūka un citi mājlopi, arī gadiem ilgi koptais vīnogulājs. Tagad līdzīgi citiem, arī G.Bliadzes ģimenei nāksies dzīvot kādā no jaunajiem bēgļu ciematiem.
"Es līdz dzīves beigām neatteikšos no domas par atgriešanos savās mājās. Es karošu, kamēr vien tikšu turp atpakaļ," Dienai stāsta gruzīnu policists. Par augusta karu viņš runā visai skopi un vienīgi pasaka — ar automātu taču nevar cīnīties pret lielgabaliem un lidmašīnām. Pēc viņa teiktā, Kehvi ciema iedzīvotaji redzējuši Krievijas armijas bruņotās kolonnas virzīšanos Dienvidosetijā 5. un 6.augustā — vēl pirms gruzīnu lēmuma par uzbrukumu Chinvali.
Eiropas klusēšana
Šida Kartli reģiona gubernators Lado Vardzelašvili sarunā ar Dienu stāsta, ka 5.augustā pie viņa Gori pilsētā ieradušies ārvalstu vēstnieki, kurus viņš aizvedis uz vairākas dienas apšaudītajiem gruzīnu ciemiem. Kā Dienai stāstīja vairāki cilvēki, izmantoti arī smagie ieroči. Diemžēl redzēto ārvalstu vēstnieki neesot darījuši zināmu plašākai sabiedrībai. Pēc tam, 7.augustā, Gruzijas vadība izšķīrās par uzbrukumu Chinvali, tobrīd jau esot sākta Krievijas armijas bruņu kolonnas virzīšanās Gruzijas teritorijā. Par to Dienai nesen stāstīja Gruzijas drošības padomes sekretārs Aleksandrs Lomaja: "Kā, piemēram, reaģētu Francija, ja kāds no šīs valsts ciematiem tiktu vairākas dienas apšaudīts? Vai Francija uz to mierīgi noraudzītos un nemēģinātu uzbrucējiem atbildēt?" vaicā gubernators.