Vienošanās noslēgta pēc divus gadus ilgušām smagām sarunām. Austrālija par 12 jaunām karaflotes zemūdenēm apņēmusies Francijas uzņēmumam samaksāt 50 miljardus Austrālijas dolāru (31,4 miljardus eiro).
Iegādājoties zemūdenes, Austrālija vēlas nostiprināt savas pozīcijas Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kur stratēģiskas intereses ir arī Ķīnai, ASV un citām valstīm.
"Tas nozīmē - mēs cenšamies nodrošināt, ka mēs attiecībā uz jaunāko jūras transportu un ugunsspēku esam grupas līderos," žurnālistiem Kanberā sacīja premjerministrs Skots Morisons.
Jaunajās zemūdenēs Shortfin Barracuda būs apvienoti elektriskie un dīzeļa dzinēji. Tiesa gan, zemūdenes dizains būs balstīts atomzemūdenes Barracuda modelī.
Parīze un Kanbera vienojušās, ka zemūdenes tiks būvētas jaunajā kuģubūvētavā Dienvidaustrālijā.
Pirmās zemūdenes tiks piegādātas, sākot no 2030.gada, bet projekts tiks pabeigts pēc 2050.gada.
Naval Group, kurā 62% akciju pieder Francijas valstij, izcīnīja šo kontraktu 2016.gadā. Uz to pretendēja arī Japānas uzņēmumi Mitsubishi un Kawasaki un Vācijas ThyssenKrupp.
Projekts pašā Austrālijā izpelnījies arī kritiskus vērtējumus, pastāvot bažām par izmaksu pieaugumu un kavēšanos.
2017.gadā Austrālijas konsultāciju uzņēmums Insight Economics publicēja ziņojumu, brīdinot par "ārkārtīgi augstu" risku, kas saistīts ar šo zemūdeņu floti.
"Mēs maksāsim pārāk daudz par kuģi, kas spēs paveikt pārāk maz," žurnālistiem sacīja Austrālijas Nacionālās universitātes Stratēģijas un aizsardzības centra profesors Hjū Vaits.
Pat ja tiek ievēroti visi termiņi, Austrālijas flotei 2034.gadā būs tikai viena zemūdene darba kārtībā, bet līdz 2040.gadam - līdz četrām.
Austrālijai šobrīd ir sešas klases Collins zemūdenes. Tās tika ražotas Zviedrijā un piegādātas Austrālijai no 1996. līdz 2003.gadam.