"Es prognozēju, ka pirms gadsimta beigām mūsu planētas lielajām pilsētām pie jūrām būs visapkārt divus vai trīs metrus augsta aizsardzība pret jūru," norādīja pētījuma līdzautors Londonas Impērijas koledžas Zemes zinātnes un inženierzinātnes fakultātes un Grānthemas institūta vicedirektors Mārtins Zīgerts.
Skatoties no gaisa, Totena ledājs, kas ir aptuveni Francijas lielumā, nav redzams, jo visu Antarktīdu klāj kilometriem bieza sniega sega, tomēr ģeoloģiski ledājs ir atšķirams, un tas ir nestabils.
Pagājušajā gadā Zīgerts un viņa kolēģi atklāja, ka ledāja apakšu, no kuras liela daļa atrodas zem jūras līmeņa, saēd sāļais jūras ūdens. Rezultātā palielinās tā ledāja daļa, kas balstās uz ūdens, nevis klintīm, paātrinot sairšanas procesu.Jaunajā pētījumā, kas publiskots žurnālā Nature, tika izmantoti satelīta dati, lai kartētu reģiona apslēptās ģeoloģiskās kontūras.
Zinātnieki atklāja pierādījumus, ka Totena ledājs līdzīgi kusis arī globālās sasilšanas periodā pirms pāris miljoniem gadu."Pliocēna ēras laikā temperatūra bija par diviem grādiem pēc Celsija augstāka nekā tagad un CO2 līmenis atmosfērā bija 400 daļas no miljona," norādīja Zīgerts.
Ūdens līmenis jūrās pliocēna ērā par vairāk nekā 20 metriem pārsniedza pašreizējos līmeni."Mēs pašreiz esam uz 400 daļām no miljona, un, ja neko nedarīsim saistībā ar klimata izmaiņām, mēs dabūsim arī globālo sasilšanu par diviem grādiem pēc Celsija un vairāk," norādīja zinātnieks.
Pērn decembrī Parīzē panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.
Divi grādi pēc Celsija skalas ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
Pat ja valstis ievēros savus solījumus, temperatūra vienalga palielināsies par šiem diviem grādiem, paziņojusi ANO.
Arī zinātnieki, kas nepiedalījās Totena ledāja izpētē, sacīja, ka atklājumam par ledāja kušanu jākļūst par modinātāja zvanu.
Līdz šim aplēses par Antarktīdas pienesumu globālā jūras un okeānu ūdens līmeņa pieaugumā līdz 2100. gadam bijušas diezgan piesardzīgas.
ANO klimata zinātnieku pēdējā ziņojumā runāts par aptuveni 12 centimetriem, paredzot, ka tos dos salīdzinoši maza daļa no Rietumantarktīdas ledus segas, kas pati ir desmit reizes mazāka par Austrumantarktīdu.
ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisija (IPCC) prognozēja, ka kopumā, ņemot vērā arī silto ūdeņu izplatīšanos, Grenlandi un citus faktorus, jūras un okeāna ūdens līmenis paaugstināsies par nepilnu metru.
Tomēr zemās aplēses par Antarktīdas pienesumu vairāk skaidrojamas ar plaisām zināšanās, nevis zinātnieku viedokļu attīstību.Problēma ir tā, ka zinātne nespēj prognozēt, kas varētu notikt vai jau ir noticis.
Zīgerts norādīja, ka visvairāk bažījas par to, ka Totena ledājs un citi masīvi ledus veidojumi varētu nākamajā gadsimtā "šķērsot kritisko robežu, aiz kuras ieietu nenovēršamā straujas sadalīšanās periodā".