Ja Gruzija un Ukraina atlikušajā laikā spēs izpildīt Eiropas Savienības nosacījumus, tad jau nākamajā gadā būs iespējams uzsākt bezvīzu režīmu ar abām valstīm, norādīja Junkers.
Ukrainas prezidents Pertro Porošenko medijiem klāstīja, ka Ukrainai ir jāveic vairākas reformas, jāuzlabo robežu pārvaldība, kā arī jāievieš ES atbilstoša pasu un ID sistēma.
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks konferencē pauda gandarījumu par sasniegto, uzsverot, ka tieši diskusijas ar Baltkrieviju un Armēniju par to, vai deklarācijā iekļaut nosodījumu par Krimas aneksiju, ir "lielisks piemērs", kas demonstrē, kā strādā Austrumu partnerība. Viņš norādīja, ka arī Azerbaidžāna ir gatava turpināt sadarbību un ka nevienā brīdi nav izskatīta iespēja par partnerības sadarbības neturpināšanu.
"Azerbaidžānai ir nepieciešamas labas attiecības ar Eiropu, es par to nešaubos,"norādīja Tusks.
Savukārt Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) pauda prieku par samita norisi. "Esmu pārliecināta, ka šodien pārrunātais iezīmēs attīstības virzienus tuvākajiem gadiem," norādīja premjere.
Visi līderi bija vienisprātis, ka Rīgas samits ir bijis veiksmīgs - tas esot pacēlis 2013. gadā Viļņā izveidotās sadarbības "jaunā līmenī".
Austrumu partnerības programmā kopā ar 28 Eiropas Savienības valstīm piedalās Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina. Austrumu partnerība ir viena no divām ES Kaimiņattiecību politikas (EKP) dimensijām. EKP tika izstrādāta 2003. gadā, lai izveidotu ciešākas attiecības starp ES un kaimiņvalstīm, veicinot labklājību, stabilitāti un drošību plašākā reģionā kopumā. Viens no 2009. gada maijā Prāgā pieņemtā lēmuma par Austrumu partnerības izveidi mērķiem bija veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar austrumu valstīm.
Laikraksts Diena jau ceturtdien vēstīja, ka šī gada Austrumu partnerības samits nedz partnerības valstis, nedz pilsoņus nepārsteigs ar negaidītiem vai sensacionāliem paziņojumiem. Samita mērķis esot demonstrēt, ka 2013. gadā Viļņā un agrāk pieņemtās programmas strādā.
To ceturtdien vakarā, tiekoties ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, apstiprināja arī Tusks: "Rīgas samitam nav jāsper lieli soļi. Austrumu partnerība spers soli pa soli, gluži kā tika veidota ES."
Iepriekš uz Gruzijas un Ukrainas valdības bija likušas cerības, ka samitā varētu tikt izskatīta bezvīzu režīma ar ES ieviešana, taču dienu pirms samita oficiāli tika paziņots, ka Rīgā par to netiks runāts. Tāpat atbīdītas arī sarunas par iespējamu Moldovas uzņemšanu ES.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko gan ceturtdien, ierodoties Rīgā, noliedza, ka ir vīlies par lēmumu neizskatīt bezvīzu režīmu, norādot, ka ir apmierināts ar Eiropas Tautas partijas Rīgā pieņemto deklarāciju, kas nosaka ekonomisko un politisko atbalstu, kā arī kritērijus vīzu liberalizācijas ieviešanai jau nākamajā gadā. Porošenko norādīja, ka tas ir politisks lēmums, taču īpaši nozīmīgs arī drošības nodrošināšanai, ziņoja aģentūra LETA.
Piektdien savukārt ar Ukrainu tika parakstīts memorands par aizdevumu gandrīz 2 miljardu eiro apjomā, kuru parakstīja EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (Vienotība), Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresko un Ukrainas Nacionālās bankas vadītāja Valērija Gontareva.
Tusks tāpat kā Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien arī atgādināja, ka Austrumu partnerība nav vērsta pret Krieviju. Jāatgādina, ka Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš izteicās, ka Austrumu partnerības samitam ir izteikti "antikrieviska virzība" un reakcija uz to būs "principiāla un stingra", rakstīja Ria Novosti. Arī pirms samita ES pārstāvji pauda apņēmību, neveicināt "jaunu šķēluma joslu" veidošanos Eiropā.
Tomēr, lai gan samitā netika plānots runāt par jauniem šķēlumiem, bija paredzēts pieskarties šī brīža konfliktiem Eiropā - trijās no sešām Austrumu partnerības valstīm pašlaik vēl aizvien ir tā sauktie iesaldētie konflikti, uz kuriem trešdien arī norādīja Latvijas eksprezidenti - Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers.
Līdzās centrālajam Rīgas samitam, kurā tikās Eiropas Savienības (ES) valstu līderi un sešu partnerības valstu pārstāvji, Rīgā šajās dienās norisinājās arī Austrumu partnerības Mediju konference, Biznesa forums, kā arī pilsoniskās sabiedrības konference. Šie pasākumi, kas notika īsi pirms samita oficiālās atklāšanas, rīkoti ar mērķi palīdzēt partnerības valstīm sabiedriskā un ekonomiskā līmenī pietuvināties ES. Pasākumos tika pārrunātas lielākās Austrumu partnerības valstu problēmas, kā arī izveidotas rekomendācijas, kas tika iesniegtas Rīgas samita dalībniekiem.
Partnerības valstis var iedalīt divos nosacītos blokos - Gruzija, Ukraina un Moldova savu politiku ir konkrēti vērsušas Eiropas virzienā, cerot, saņemt bezvīzu režīmu, brīvās tirdzniecības līgumus un nākotnē iespēju kļūt par ES dalībvalstīm, savukārt Baltkrievija, Armēnija (abas divas ir Krievijas veidotās Eirāzijas Ekonomiskās Savienības dalībvalstis) un Azerbaidžāna ietur ieturētāku nostāju pret ES un cenšas balansēt starp abu savienību ekonomiskajām un politiskajām interesēm.