Aģentūras sarunu biedrs tāpat norādījis, ka iepriekšējais Ziemeļkorejas armijas ģenerālštāba priekšnieks, vicemaršals Ļi Jonho no amata atstādināts tieši tādēļ, ka pretojies kontroles pār ekonomiku nodošanai civilajai valdībai. Oficiālais Ļi Jonho demisijas cēlonis bija slimība.
Līdztekus ar valdības īpašo ekonomisko biroju valdošās Darba partijas iekšienē tiks izveidota darba grupa, kura nodarbosies ar reformu sagatavošanu. Pagaidām nav zināms, kas vadīs īpašo ekonomisko biroju un darba grupu reformas sagatavošanai.
Kā informējis Reuters ziņu avots, reformas Ziemeļkorejā tiks veiktas pēc Ķīnas parauga. Pekina, kā uzskata vairāki avoti, aktīvi aicina Phenjanu sākt ekonomiskās reformas, jo bažījas par Ziemeļkorejas bēgļu pieplūdumu gadījumā, ja noslēgtās valsts ekonomika nonāks pilnīgā pagrimumā.
Par Ziemeļkorejas armijas ģenerālštāba priekšnieka Ļi Jonho atstādināšanu no amata kļuva zināms 16.jūlijā. Viņš tika uzskatīts par vienu no valsts līderim Kimam Čenunam tuvāk stāvošajim cilvēkiem, tādēļ eksperti nekavējoties apšaubīja oficiālo Ļi Jonho atstādināšanas iemeslu – slimību. Savukārt 20. jūlijā Dienvidkorejas angliski rakstošais izdevums Choson Ilbo, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestos, ziņoja, ka Ļi Jonho aizturēšanas laikā izraisījusies apšaude, kurā dzīvību zaudējuši 20-30 karavīri, bet pats bijušais armijas komandieris ticis ievainots vai nogalināts. To netieši apstiprina fakts, ka pēc demisijas Ļi Jonho ne reizi nav redzēts publiski.
Oficiāla informācija par Ziemeļkorejas ekonomikas stāvokli nekur netiek publicēta, taču par to, ka valstī ir pārtikas trūkums, liecina kaut vai fakts, ka Ziemeļkoreja ir vērsusies pēc palīdzības pie Ķīnas un pat Zimbabves. Ziemeļkorejas varas iestādes arī ir mēģinājušas uzsākt vairākas ekonomiskās reformas, tomēr tās gandrīz visas palikušas nepabeigtas – kā uzskata eksperti, galvenokārt dēļ armijas nevēlēšanās atdot kontroli pār ekonomiku civilajai valdībai. 2009. gada beigās Ziemeļkorejā tika veikta naudas reforma, kuras mērķis bija valsts kontroles piestiprināšana pār ekonomiku. Tomēr reformas rezultātā valstī krasi pieauga inflācija un radās pirmās nepieciešamības preču deficīts, bet iedzīvotāju daļa nonāca uz bada robežas.