Šai reizē delfīnu ievērojis un pat paspējis nofilmēt kāds ūdenssporta entuziasts Lielā Belta šaurumā starp Dānijas lielākajām salām - Zēlandi un Fīnu.
"Mūsuprāt, tas ir tas pats dzīvnieks, kas jau manīts 2008.gadā Lielajā Beltā un 2012.gadā netālu no Fēmarnas Vācijas piekrastē," spriedis Vācijas Okeāna muzeja direktors Haralds Benke.
Domājams, ka šā cūkdelfīna balto krāsu nosaka ģenētiska novirze - leicisms jeb neīstais albīnisms, proti, tam trūkst daudzu ādas pigmentu atšķirībā no albīnisma, kas saistīts tikai ar melanīna trūkumu.
Pēc Benkes teiktā, cūkdelfīni, mazākie starp vaļveidīgo kārtas zīdītājiem, sastopami visos pasaules okeānos, bet balti īpatņi garumā līdz divarpus metriem novēroti Melnajā jūrā un Atlantijas okeānā un viens manīts peldam pat zem Sanfrancisko Zelta vārtu tilta Amerikas Savienotajās Valstīs.
Jūras bioloģe Anja Gallusa no Štrālzundes solījusies, ka mēģinās noteikt, vai tas tiešām ir tas pats delfīns, kas šai rajonā redzēts agrāk, kā to liek domāt aptuvens vērtējums par viņa ķermeņa izmēriem.
Baltijas jūrā izšķir divas cūkdelfīnu populācijas - Belta cūkdelfīnus, kuru skaits tiek lēsts no 12 000 līdz 20 000, un Baltijas cūkdelfīnus, kuru ir tikai aptuveni 450.