Vides aizsardzības organizācijas _World Wildlife Fund_ Zviedrijas nodaļas vadītājs Lasse Gustavsons nedēļas sākumā šajā sakarā aizrādījis, ka no desmit lielākajām «nāves zonām» pasaules jūrās septiņas atrodoties Baltijas jūrā, kopā aizņemot platību kā Dānijas valsts teritorija. Minētās «nāves zonas» izveidojas galvenokārt tā saucamās eitrofikācijas dēļ. Tās gaitā ūdenī iekļūst slāpekļa un fosfora savienojumi, kurus, piemēram, lauksaimniecībā plaši izmanto kā mēslojumu. Tas savukārt jūrā veicina pārlieku aļģu un citu organismu vairošanos. Tiem atmirstot un nogrimstot jūras dibenā, izveidojas detrīts, kuru noārda baktērijas, taču procesā patērējot skābekli. Rezultātā jūrai sāk «trūkt gaisa».
Baltijas jūrai draud "nosmakšana"
Bažas par to, ka paredzētā Nord Stream gāzesvada celtniecība no Krievijas uz Vāciju varētu apdraudēt Baltijas jūras ekosistēmu, pamatā esot liekas — arī šādu interpretāciju pieļauj dati, kurus nesen publicējis ASV pētniecības institūts World Resources Institute. No pētījuma izriet, ka šobrīd tikai vēl Nāves jūra Vidējos Austrumos ir «beigtāka» par Baltijas jūru, bet jau «mirušai» ekosistēmai, kā zināms, nekādus fatālus kaitējumus vairs nevar nodarīt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.