Tādiem cilvēkiem kā E.Kazeks ekonomikas lejupslīdes dēļ nācās zaudēt darbu. Turklāt lejupslīde kopā ar pasaules finanšu krīzi mudināja ārzemju bankas ierobežot kreditēšanu. Tas varētu destabilizēt ekonomiku. "Darba devēji atlaiž cilvēkus, lai ietaupītu. Tagad ir arvien grūtāk atrast darbu, par ko maksātu normālu algu," stāsta 24 gadus vecais E.Kazeks, kurš savulaik labi pelnīja celtniecībā, bet tagad strādā par apsargu. "Alga bija laba, tāpēc es uz kredīta paņēmu televizoru, datoru un citas mantas, bet tagad man ir problēmas ar kredītu atmaksāšanu, jo mana alga ir daudz mazāka," secina Edgars. Parādu nasta Kredītreitingu aģentūra Fitch mēneša sākumā samazināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas reitingu. Šis lēmums tika pamatots ar Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdi, lielo ārējo parādu un neskaidrību par ārzemju bankām, kuras veicināja izaugsmi. Latvija un Igaunija tika uzskatītas par Austrumeiropas veiksmes stāstiem, vēl 2006.gadā to iekšzemes kopprodukta pieaugums pārsniedza 10%, bet tagad tās nonākušas uz recesijas sliekšņa. Lietuvas kopprodukta izaugsme otrajā ceturksnī bija 5%, bet arī šajā valstī gaidāma samazināšanās. Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils paziņojis, ka Baltijas valstīm nedraud Īslandes liktenis. "Lietuvu nevar salīdzināt ar Īslandi. Mazo un atvērto Īslandes ekonomiku nogremdēja finanšu institūciju milzīgās ārējās saistības," uzskata Ģ.Ķirķils. Savukārt viņa Igaunijas kolēģis apgalvo, ka Skandināvijas banku klātbūtne ir stabilizējošs faktors, nevis risks. Ekonomisti gan uzskata, ka risks palielinās, jo pasaules finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde varētu likt ārzemju bankām pārskatīt savus plānus par naudas ieguldīšanu Baltijas valstīs. Bankas nogaida Daži lielie aizdevēji jau samazinājuši kreditēšanu. Zviedru bankas SEB un Nordea, kā arī norvēģu DNB NORD samazināja naudas summu, ko tās ir gatavas aizdot Baltijas valstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Reģiona lielākā banka Swedbank ceturtdien paziņoja, ka apsver kapitāla palielināšanu, un atzina, ka Baltijas reģiona problēmas ir lielākas, nekā tika prognozēts līdz šim. Ja kredītu straume izsīks pārāk ātri, varētu palielināties maksājumu bilances krīzes risks. Tādā gadījumā Baltijas valstu valdībām un centrālajām bankām būtu jādomā, vai tās var atļauties uzturēt līdzšinējo nacionālās valūtas kursu pret eiro. "Makroekonomiskās problēmas un riski ir milzīgi. Ja nacionālās valūtas strauji zaudētu vērtību (vai piesaisti eiro), šīm valstīm draudētu lielas ekonomiskas ciešanas un vērā ņemams smagas recesijas risks," raksta UBS bankas ekonomists Reinhards Klūze. Kredīti savulaik bija uzplaukuma pamatā, bet tagad sākuši izsīkt. Igaunijas Centrālā banka prognozē, ka nākamgad kredītu pieaugums būs tikai 4,1%, salīdzinot ar 50% pirms diviem gadiem. Tas izraisījis būtisku kritumu tirdzniecības nozarē. Latvijā mazumtirdzniecība augustā samazinājās par 8,9%, Igaunijā šis rādītājs bija 6%, Lietuvā saruka par 3,3%. Devalvācijas risks Ekonomisti uzskata, ka Baltijas valstu parādi ir pārāk lieli un turpina apdraudēt ekonomikas stabilitāti. Otrā ceturkšņa beigās Latvijas ārējais parāds bija 134% no iekšzemes kopprodukta, Igaunijā tas bija 112%. Baltijas valstu valdības līdz šim bijušas daudz piesardzīgākas naudas aizņemšanās ziņā, bet tagad arī tām nāksies meklēt papildu līdzekļus, jo ekonomikas lejupslīde izraisa budžeta deficīta pieaugumu. "Baltijā jorpojām pastāv finansējuma krīzes risks. Baltijas valstīm ir lielākais ārējais parāds visā reģionā. Skandināvijas bankas pagaidām šķiet gatavas saglabāt finansējuma plūsmu. Taču investori saprotamu iemeslu dēļ sāk nervozēt," rakstīts Capital Economics ziņojumā. Baltijas valūtu piesaiste eiro līdz šim pasargājusi finanšu sistēmu no problēmām, kas skārušas Īslandi un dažas Austrumeiropas valstis, it īpaši Ungāriju. Taču vienlaikus tas nozīmē, ka Baltijas valstīm būs mazāk iespēju piemēroties, ja sāksies īsta krīze. Tas varētu pamudināt amatpersonas ļaut valūtai kristies attiecībā pret eiro, lai gan Baltijas valstu centrālās bankas paziņojušas, ka neplāno nacionālās valūtas devalvāciju. Ja vietējo valūtu skartu devalvācija, tas iedragātu cilvēku iespējas nomaksāt kredītus, it sevišķi mājokļu kredītus, kas bieži vien ņemti eiro. Šāds scenārijs izraisītu smagu recesiju, no kuras nāktos atgūties gadiem ilgi. 27 gadus vecā lietuviete Lina Jankuviene, kura pašlaik ir dekrēta atvaļinājumā, lolo cerību, ka amatpersonas zina, ko dara. "Mēs dzirdam politiķu un baņķieru solījumus, ka Lietuvā nebūs tādas krīzes kā Īslandē. Es gribētu viņiem ticēt, bet baidos, ka mēs varam nonākt līdzīgā situācijā."
Baltijas valstis savelk jostu grūtākiem laikiem
Savulaik, kad Latvijas ekonomikā bija uzplaukums, Edgaram Kazekam nebija problēmu aizņemties naudu, lai uzlabotu savu mājokli ar rietumu precēm, kas vēl pirms desmit gadiem šajā valstī bija retums. Taču tagad kredītu dāļāšana Latvijā un tās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir beigusies. Vēl nesen plaukstošās ekonomikas ir panīkušas, palielinot ekonomistu bažas, ka Baltijas valstis varētu sekot Īslandes piemēram un iestrēgt parādu izraisītā ekonomikas krīzē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.