Briselē, cerot, ka īri pateikts "jā", aizkulisēs jau vairākus mēnešus bija notikušas diskusijas par to, kā veidot jauno ārlietu dienestu, kas būs tā vadītājs un jaunais ES prezidents. Taču tagad diplomātiem nākas atzīt, ka viņiem nav skaidrs, kas notiks gadījumā, ja īri pateiks "nē".
Īru svarīgākais lēmums
Bažas par līguma nākotni palielinājās pagājušās nedēļas nogalē, kad sabiedriskās domas aptaujās pirmo reizi "nē" sacīt gatavo skaits apsteidza "jā" nometni. Avīzē Irish Times publicētajā aptaujā 35% respondentu pauda gatavību balsot pret līgumu, bet 30% - par. Tiesa, salīdzinoši liels bija vēl neizlēmušo skaits - 28%. Līgumu atbalsta ne vien lielās Īrijas politiskās partijas, bet arī uzņēmēji, arodbiedrības un zemnieki. Tā pretinieki uzskata, ka Īrija zaudēs savas tiesības nodokļu un tirdzniecības jomā, daļa "nē" nometnes atbalstītāju šo redz kā iespēju izteikt protesti valdībai. Daļa potenciālo "nē" teicēju atzinuši, ka vienkārši nesaprot, kāds ir līguma mērķis un kādēļ būtu jābalso par to.
Īrijas premjers Braiens Kovans, kā vēsta īru mediji, pēc šīs aptaujas publiskošanas pastiprinājis savus kampaņas pasākumus. Bijušais īru ES komisārs Pīters Sazerlands, mudinot īrus teikt "jā" referendumā, paziņojis, ka Īrijai ceturtdien jāpieņem "vissvarīgākais ārpolitikas lēmums tās vēsturē". Aicinājumus atbalstīt līgumu izteikuši arī citi ES līderi. "Īrija ir viena no tām Eiropas valstīm, kas ir spējusi visveiksmīgāk pielāgoties Eiropas Savienībai. Es ceru, ka īri saprot, cik svarīgi jautājumi viņiem un mums visiem tagad likti uz spēles," uzsvēris Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Ja īri nobalsos "nē", Francijai kā nākamajai prezidējošajai valstij būs jāmeklē izeja no strupceļa.
Čehija, kas 2009.gada janvārī - brīdī, kad līgumam būtu jāstājas spēkā, pārņems ES prezidentūru - pirmā sākusi runāt par plāna B nepieciešamību. Tādēļ tā, iesniedzot Briselē aptuvenos prezidentūras plānus, sagatavojusi divus variantus. Viens no tiem paredz darbu gadījumā, ja līgums stājas spēkā, otrs - ja ne. Tieši Čehijas ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs bija pirmais, kas publiski izteicās par iespēju, ka īri noraida referendumu. Tiesa, viņš pieļāva, ka tā būs vien kārtējā krīze ES.
Pērn dalībvalstu vadītāju apstiprinātais līgums ir turpinājums savulaik ES valstu tapinātajai konstitūcijai. Tai punktu pielika Francijas un Nīderlandes pateiktais "nē". Tādēļ šoreiz visas pārējās valstis, izņemot Īriju, kam tas noteikts konstitūcijā, izvēlējās apstiprināt līgumu parlamentos, mēģinot novērst iespēju, ka institucionālo reformu jautājums turpina būt ES darba kārtībā. Briselē uzskata, ka tas apgrūtinātu iespēju vienoties par svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem - lauksaimniecības, vides un enerģētikas reformām, kā arī konkurētspējas palielināšanu laikā, kad ES sāk apsteigt citi pasaules reģioni.
Kas tālāk?
Īrijas referenduma gaidās pēdējos mēnešos ES institūcijas bija atteikušās no jebkādām asām diskusijām. Atlikta arī lēmumu pieņemšana par lauksaimniecības un nodokļu reformām. Arī diskusijas par ES veicamajām pārmaiņām pēc līguma stāšanās spēkā diplomāti apsprieduši vien aizkulišu sarunās.
Taču piektdien, kad tiks uzzināti Īrijas referenduma iznākumi, ES līderi varēs vai nu atviegloti nopūsties, vai arī būs spiesti meklēt izeju no strupceļa. Pastāv iespēja, ka līgumu var nodot atkārtotai nobalsošanai Īrijā pēc kāda laika. Tas savulaik notika ar Nicas līgumu, kad sākotnēji īri nobalsoja pret to. Tāpat ir iespēja, ka Īrijai atsevišķās jomās tiek piešķirta izņēmuma situācija, taču nav skaidrs, kuras tās būtu. Diplomāti arī pieļauj, ka pakāpeniska līguma īstenošana tomēr var sākties pēc tam, kad to būs ratificējušas 2/3 ES valstu, tas ir - 18. Līgums jau ir aptiprināts 16 valstīs.
Līguma un tā neveiksmi piedzīvojušās priekšteces konstitūcijas sākotnējais mērķis bija pielāgot ES institūciju darbību apstākļiem, kādus radīja tās vēsturē lielākā paplašināšanas kārta pirms četriem gadiem.
Tiek cerēts, ka līgums uzlabos ES institūciju darbību, kā arī ļaus izstrādāt vienotu politiku jautājumos, kas savulaik nebija ES uzmanības lokā. Būtiskākās izmaiņas ir Eiropas Padomes prezidenta un ārlietu ministra amata izveide, tāpat tiks samazināts komisāru skaits un ieviesta godīgāka balsošanas sistēma.
***
ES reformu līgums
Ratificējušas 16 valstis, arī Latvija
Jāstājas spēkā 2009.gadā
Paredz izveidot ES Padomes prezidenta amatu
ES būs augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos, kurš pārstāvēs vienotu ES ārpolitiku, par ko 27 valstis vienojušās
ES Komisija samazināta no 27 līdz 18 komisāriem, valstis amatu iegūs rotācijas kārtībā