Kā ziņots, Beļģijas iedzīvotāji bez valdības dzīvo jau ilgāk nekā gadu, bet pagājušajā nedēļā valsts konkurējošo politisko spēku pārstāvji paziņoja par pirmajām progresa pazīmēm sarunās, lai likvidētu galvenos šķēršļus valdības izveidošanai. Tomēr lielākā Flandrijas partija - separātiskā Jaunā flāmu alianse - šajās sarunās nepiedalās.
Mediji ziņo, ka svētdien vienā no Briseles priekšpilsētām plāno sapulcēties aptuveni 3000 flāmu demonstrantu, kuri cer gūt labumu no potenciālā sarunu sabrukuma.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā sarunu vedējiem izdevās panākt kompromisu strīdus izraisījušajā jautājumā par Briseli un tās priekšpilsētām - vienīgo valsts bilingvālo vēlēšanu apgabalu, kura liktenis izraisījis asas domstarpības flāmu un valoņu politiķu starpā.
Flāmu partijas iepriekš centās panākt, lai īpašās vēlēšanu tiesības, kas bija piešķirtas Briseles Flandrijas priekšpilsētu valoņu vēlētājiem, tiku atceltas.
Tomēr politiķiem vēl gaidāmas smagas sarunas, īpaši jau jautājumā par plašāku pilnvaru deleģēšanu reģioniem.
Jaunā flāmu alianse, kas pagājušā gada vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, pieprasa paplašināt reģionu autonomiju, tostarp palielinot reģionālo valdību pilnvaras nodokļu iekasēšanā un sociālās politikas veidošanā.
Savukārt franciski runājošie valoņi bažījas, ka jau tā relatīvi nabadzīgākā Valonija pēc fiskālās reformas īstenošanas kļūs vēl trūcīgāka, un izteikuši brīdinājumu, ka tas var novest pie Beļģijas galīgas sadalīšanas.