Sieviete, kura deviņdesmitajos gados nomērdēja badā divas mājas pagrabā ieslodzītas astoņgadīgas meitenes un piesedza vīru, kurš seksuāli izmantoja, turēja gūstā un nogalināja vēl vairākas citas, atbrīvota pēc 16 cietumā pavadītiem gadiem un izmitināta klosterī valsts dienvidu Namīras pilsētas tuvumā. M. Martēnas izlaišana uzplēsusi sabiedrībā brūces par nežēlīgo noziegumu, kas satricināja visu valsti un meta kauna ēnu pār izmeklētājiem.
Baidās par bērnu drošību
M. Martēnu pie klostera sagaidīja protestētāji, kas izkliedza saukļus «Sargiet mūsu bērnus!» un «Kauns mūsu tieslietu sistēmai!», iebilstot, ka atbrīvota persona, kas pastrādājusi tik smagu noziegumu. Vietējie īpaši satraukti par to, ka sieviete rada draudu apkārtnes bērniem.
«Mani bērni tur mācās,» vietējā iedzīvotāja Fabjēna Ibovo ziņu aģentūrai AP norādīja uz tuvējo skolu. «Mums ir bail no tā, kas varētu notikt, kad viņi dosies uz stundām.»
Pedofila bijusī sieva izmitināta Les Clarisses klosterī. Sievietei ļauts arī pamest klostera teritoriju, taču liegts tuvoties M. Ditrū upuriem un to tuviniekiem vai sarunāties ar medijiem. Pēc desmit klosterī pavadītiem gadiem viņa varēs būt pilnībā brīva. Kā ziņoja The Telegraph, sievietes izmitināšana un apsardze klosterī izmaksās vairāk nekā 85 tūkstošus latu mēnesī jeb 30 reižu vairāk nekā cietumā.
M. Martēnas advokāts uzsvēra, ka kliente ir «valstī nīstākā sieviete», taču vēlas «atmaksāt savu parādu sabiedrībai». Viņas atbrīvošana pierādījusi, ka Beļģija ir «konstitucionāla valsts, kurā likums pret visiem ir vienāds».
Beļģijas likumdošana ļāvusi M. Martēnai lūgt pārvietošanu uz šādu rehabilitācijas programmu pēc tam, kad sieviete cietumā pavadījusi vismaz trešdaļu no piespriestā 30 gadu soda. Viņu piekrita izlaist jau pērn, taču klosteris Francijā, kuram sieviete bija jāuzņem, sabiedrības spiediena dēļ atteicās izmitināt noziedznieci.
Grib likumgrozījumus
M. Martēna uz klosteri pārvesta 28. augustā, kad Beļģijas Augstākā tiesa noraidīja divas apelācijas prasības pret sievietes atbrīvošanu. «Man ir tikai viens vārds, kā to raksturot. Tas ir vienkārši absurdi. Taču man ar to jāsamierinās,» medijiem uzsvēra Pols Maršāls, kura meita ir upuru vidū. «Runājot par Martēnu, mana cīņa ir beigusies. Es to zaudēju.» Citas nogalinātās meitenes tēvs Žans Denī Ležēns, kurš bija iesniedzis apelācijas prasību, vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Beļģi satraukušies, ka nākamais no cietuma varētu iznākt M. Ditrū, kuram piespriests mūža ieslodzījums. Advokāts jau norādījis - viņa klients ir pārliecināts, ka pelnījis iespēju laboties un atgriezties sabiedrībā, vēstīja BBC. Aktīvisti pieprasa grozīt tieslietu likumdošanu, lai noteiktu, ka par īpaši smagiem noziegumiem notiesātos nedrīkst atbrīvot pirms noteiktā soda termiņa beigām.
Gan M. Ditrū, gan M. Martēna jau astoņdesmitajos gados nonāca cietumā par meiteņu nolaupīšanu un izvarošanu. Abus par labu uzvedību pāris gadu vēlāk atbrīvoja, paverot ceļu traģiskajiem notikumiem 1995. un 1996. gadā. Toreiz M. Ditrū nolaupīja, spīdzināja un seksuāli izmantoja sešas meitenes vecumā no astoņiem līdz 19 gadiem. Četri no sešiem upuriem mira, atrodoties gūstā viņu mājās. M. Martēna atzīta par līdzzinātāju. Policijai izmeklēšanā pārmeta paviršību, jo tā nespēja laikus apturēt pedofilu. Pat pārmeklējot M. Ditrū māju, izmeklētāji toreiz neatrada divas ieslodzītās, viņu palīdzības saucienus noturot par bērnu kliedzieniem uz ielas. Abas meitenes vēlāk atrastas mirušas bada nāvē.