"Mans vājais punkts, iespējams, ir apņēmības trūkums, valdot un pieņemot lēmumus," Benedikts norāda grāmatā Letzte Gespräche (Pēdējās sarunas), kas šonedēļ iznāks vācu un itāliešu valodā, bet novembrī arī angliski.
"Praktiskā valdīšana nav mana stiprā puse, un tas ir vājums. Tomēr es sevi neuzskatu par neveiksmi," Benedikts pauž grāmatā, kas ir gara intervija ar viņa Vācijā dzimušo biogrāfu Pēteru Zēvaldu.
2013.gadā Benedikts kļuva par pirmo pāvestu gandrīz 600 gadu laikā, kas atkāpies no amata, nevis palicis tajā līdz mūža galam. Viņš kā iemeslu tolaik minēja vecumu, kura dēļ vairs nespēj pienācīgi veikt amata pienākumus, bet tika ziņots, ka lēmumu ietekmēja tolaik piedzīvotie Vatikāna skandāli.
Benedikts grāmatā piemin skandālus ar pedofilijā iesaistītiem katoļu priesteriem, holokaustu noliegušo bīskapu Ričardu Viljamsonu un Vatikāna dokumentu nopludināšanas skandālu (VatiLeaks), kurā atklājās Vatikāna intrigas, norādot, ka tie bija "grūti brīži" viņa varas laikā.
Bijušais pāvests atzīst, ka izmeklēšana atklāja, ka Vatikānā ir geju lobijs, ko veido "četri, varbūt pieci cilvēki".
"Mēs to izjaucām. Vai tādi būs vēl? Es nezinu, bet Vatikāns noteikti nav pilns ar šādiem gadījumiem," uzsver Benedikts.
Benedikts uzskata, ka viņa darbība pāvesta amatā kopumā ir vērtējama pozitīvi, noraidot izteikumus, ka viņš atkāpies piespiedu vai šantāžas dēļ. Lai arī sākumā viņš neesot bijis pārliecināts par savu pēcteci Francisku, tagad viņš ir "patiešām priecīgs" par pašreizējo pāvestu.