Viņš atzinis, ka no katoļu baznīcas vadītāja amata atkāpies pēc "mistiskas pieredzes", kas ilgusi vairākus mēnešus. "Gandrīz sešus mēnešus pēc paziņojuma, kas satricināja pasauli, [bijušā pāvesta Jozefa] Racingera lēmums atkāpties joprojām raisa pārdomas un jautājumus," izteicies kāds Vatikāna lietu pārzinātājs. "Kādam bija tā privilēģija dzirdēt lēmuma iemeslus no goda pāvesta lūpām. Neskatoties uz noslēgto dzīvesveidu, Racingers patiesi ik pa laikam un tikai īpašos gadījumos piekrīt ļoti privātām vizītēm."
Benedikts XVI atkāpās no amata 28.februārī, kļūstot par pirmo Romas katoļu baznīcas galvu sešu gadsimtu laikā, kurš no augstā amata atkāpjas, nevis paliek tajā līdz mūža galam. Savu lēmumu atkāpties no amata Benedikts XVI pamatoja ar lielo vecumu, kura dēļ vairs nespēj pienācīgi veikt amata pienākumus.
Par nākamo katoļu baznīcas galvu 13.martā tika ievēlēts līdzšinējais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kurš pieņēma Franciska vārdu. Kā atklājis Benedikts XVI, jo vairāk viņš vērojot Fanciska harismu, jo vairāk viņš ir pārliecināts, ka lēmums atkāpties bijusi "Dieva griba".