Borodinas kaujas inscenējumu vēro 165 000 skatītāju

Biedra Staljina komandeetaa armija nekaadi nevareeja piedaliities Borodinas kaujaa 1812. gadaa, jo ne tikai biedrs Staljins, bet pat vinja vcaaki tad veel nebija pasaulee. Pie Borodinas ciiniijaas Francijas imperatora un Krievijas cara armijas, divi speeciigi pretinieki, kas abi paraadiija sevi no labaakaas puses sajaa kaujaa. Taa ka nekaada "staljinistu teaatra" Borodinaa nebija.

un kādos kompleksos mokās Beļģi, kad tūkstoši pulcējās uz Vaterlo kaujas inscenējumu katru otro gadu?

paldies, labi paskaidroji! Skatos esi Napoleona biogrāfijās labi specializējies!

Piemeeram, 1805.g., Napoleona lielaako uzvaru gadaa, marsala Mortjee 8. korpuss dabuuja pa mici no krieviem pie Holabrunas. 1809. gadaa, kameer Napoleons sitaas citos apvidos, austriesi uz laiku ienjeema Regensburgu, ko aizstaaveeja neviens cits kaa L. N. Davuu, labaakais Napoleona marsals, aciimredzot bija nolikts aizsardziibaa ar minimaaliem speekiem. Paaris dienas veelaak atnaaca pats Napoleons un Regensburga atkal paargaaja francu rokaas. 1812. gadaa krievi uzvareeja pie Kljasticiem un kara saakumaa krieviem bija vismaz viena nelielas uzvara pie Miras. 1800. gadaa Napoleons gandriiz zaudeetu pie Marengo, ja vinjam neierastos papildspeeki. Spaaniju jau piemineeju tur briti daudziem francu marsaliem biograafijas izcuukoja. Vispaar nekas netraucee arii Leipcigu rakstiit kaa franciem zaudeetu, tikai dziivee ir sarezgjiitaak nekaa sahaa, kur uzvaretaajam ir 1 punkts par speeli un zaudeetaajam 0. Ir taadas uzvaras, peec kuraam uzvareetaajs pleesh matus no galvas un suudzas, ka peec veel vienas uzvaras vinjam vairs nebuus ar ko karot, un ir taadi zaudeejumi, kas gandriiz liidzinaas uzvarai.

Diskusija bija tikai par kaujaam, kur komandeeja pats Napoleons. Bija veel atseviskjas francu vieniibas, kuraas Napoleons nebija klaat, un taas zaudeeja daudz kauju. Spaanijaa, kur Napoleons atradaas tikai iisu laiku, briti un spaanji ljoti veiksmigi karoja ar franciem un tie Napoleona marsali, kuriem ir laba biograafija, nekad nav bijusi Spaanijaa. Kaa Napoleons zaudeeja impeeriju? Taapeec ka vinsh gribeeja vairaak nekaa vareeja notureet. Pat ja Napoleons ieseestos Maskavaa, ilgi vinsh tur nepaliktu (atceramies Viltusdmitriju Pirmo) un kaa paarvaldiit Eiropu no Maskavas, laikmetaa, kad aatraakie sakari bija zirgu pasts un zinjnesis no MAskavas liidz pariizei celjotu nedeeljaam? Peec tam, kad vinsh atkaapaas no Krievijas, pruusi nostaajaas krievu pusee (Napoleons pamodinaaja vaacu nacionaalismu). 1813. gadaa Napoleons izciiniija vairaakas ne tik lielas uzvaras Saksijaa, bet Austrija nostaajaas pret Napoleonu. Napoleons veel uzvareeja pie Dreezdenes, bet franci zaudeeja citos sektoros, kur Napoleons nebija klaat, un franci atkaapaas uz Leipcigu. Tur Napoleons vairaakas dienas tureejaas, bet papildspeeku truukuma deelj atkaapaas uz Franciju, pa celjam izlauzoties caur bavaariesu armiju, kas arii paargaaja ienaidnieka pusee. 1814. gadaa Napoleons arii uzvareeja vairaakaas kaujaas, bet vinjam bija paaraak maza armija, lai izniicinaatu triju Eiropas lielvalstu (Krievijas, Pruusijas, Austrijas) apvienotos speekus. Kameer Napoleons ciiniijaas citur, pretinieks pienaaca pie Pariizes un pilseetas aizstaavji peec ciinjas padevaas. (Napoleons testamenta nosauca vinju komandieri par nodeveeju.) Taa arii zaudeeja, veel nevienam nav izdevies iekarot un ilgstosi notureet visu Eiropu. Pat taadiem gjeenijiem kaa Napoleons vai vaacu gjeneraalji. Veel buutu jaapiemin, ka Napoleona laikaa hospitaaljos mira vairaak karaviiru nekaa kaujaa, apgaade bija gruuti risinaams jautaajums un vairaaku atseviskji darbojosos vieniibu koordineesana (bez raacijaam!) bija praktiski neiespeejama. Viens cilveeks, lai kaads gjeenijs vinsh butu, ar to netika galaa. Un viens cilveeks var atrasties tikai vienaa vietaa, bet karsh notiek visur. Tas taa ljoti iisi ievadam, par so var 10 seejumus uzrakstiit.

Nesaprotu īsti tā jūsu un hmmm diskusiju. Kā var Zaudēt impēriju un karu finālā, ja gandrīz nevienas zaudētas kaujas? nonsenss kaut kāds!!! Kas ta no Krievijas un Spānijas un viskautkurienes līdz tai Parīzei atkāpās kaujas nezaudējot kā uzvarētāji un tad pēc burvju mājiena viss vienā naktī mainījās?? Tas izkalusās vienkārši neloģiski. Maz zinu par Napoleonu, bet drīzāk piekrītu hmmm, ka bija liels skaits zaudētu kauju (vai tieši 60 vai mazāk, tas šoreiz nav princpiāli, svarīgi ka tādu bija samēra padaudz).

Ja Napoleonam buutu 60 zaudeetu kauju, tad vinsh nekad neizveidotu Eiropas impeeriju. Napoleonam bja ap 60 kauju vispaar, ieskaitot pirmaas un pavisam mazaas. Pilns saraksts ar preciizu skaitu nekur nav redzeets, jaaliek kopaa no vairaakaam biograafijaam. Vairums no siim 60 bija uzvaerrtas, ar lielaakiem vai mazaakiem panaakumiem. Tiiri zaudeeta kauja ir Vaterlo un tikai. 1799. gadaa Napoleons paartrauca Akras ielenksanu, kad jau bija skaidrs, ka Siirijas kampanja ir jaabeidz (liidz Napoleonam bija nonaakusas zinjas par lielmeeroga ziepeem pasaa Francijaa un vairs nebija svariigi, kam piederees Akras cietoksnis). 1807. gadaa Napoleonam sanaaca kaujiniecisks neizskjirts ar krieviem pie Eilavas, jo marsals Nejs (drosmiigs, bet dumsh) ar savu korpusu nokaveejaas un laikaa neuzbruka krievu flangam. Tomeer peec kaujas krieviem neiztureeja nervi, krievi atdeva kaujas lauku Napoleonam un vinsh, dabistiski, pazinjoja par uzvaru. 1809. gadaa Napoleons ar pirmo piegaajienu nenolauza austriesus pie Aspernas un atkaapaas uz Donavas labo krastu peec tam, kad bija iztureejis austriesu uzbrukumus. tajaa pasaa gadaa Napoleons uzvareeja pie Vagramas. 1813. gadaa Napoleons papildspeeku truukuma deelj paartrauca kauju pie Leipcigas un atkaapaas, saglabaajot armiju, bet 1814. gadaa pretinieks pie speeku attieciibas 2,5 pret 1 ar otro meegjinaajumu izeeda Napoleonu no poziicijaam pie Larotjeeras, lai gan E. Tarle so kauju veertee kaa "gandriiz uzvareetu no francu puses, tik veiksmiiga bija vinju aizsardziiba pret skaitliski paaraaku pretinieku." Vairumaa gadiijumu Napoleons turpinaaja izciiniit taktiskaas uzvaras gan 1813., gan 1814. gadaa, lai gan slavenu kauju kaa Austerlica un Jeena - Auersteta vinjam vairs nebija. 1814. g. pretinieks ienjeema Pariizi, bet Napoleona armija palika neuzvareeta. Veel 1815. gadaa Napoleons izciiniija peedeejo uzvaru divas dienas pirms Vaterlo. Tas viss nekaadaa veidaa nemazina krievu puses nopelnus pie Borodinas. Lai staaveetu pretii Napoleona galvenajiem speekiem (Le Grande Armee) un dienas beigaas turpinaatu staaveet uz lauka, bija vajadziigi veci ar ieksaam un gjeneraalji ar galvu.

Komentārs labs, bet viena piebilde - Napoleonam bija apmēram 60 (sešdesmit!) zaudētas kaujas. Bet viņs par to parasti "neispringa" - tik dragāja tālāk.