Pirms 20 gadiem Bosnijas musulmaņi un horvāti referendumā, kuru boikotēja serbi, nobalso par neatkarību no brūkošās Dienvidslāvijas.
Pēc nedēļu ilgas etniskās spriedzes un incidentiem 1992.gada 5. un 6.aprīlī vairāk nekā 50 000 cilvēku sapulcējas parlamenta ēkas priekšā, lai pieprasītu mieru.
Bosnijas serbu snaiperi atklāja uguni uz protestētājiem, nogalinot divas sievietes, kuras kļuva par pirmajiem civiliedzīvotāju upuriem sekojošajā karā. "Es domāju, ka mēs spēsim saglabāt mieru, bet es biju ļoti naivs, jo karš jau bija sagatavots," atceroties notikušo, AFP norādīja tieslietu profesors Zdravko Grebo, kurš pats piedalījās šajos protestos.
Oficiāli karš sākās 6.aprīlī - dienā, kad Eiropas Savienība (ES) atzina Bosnijas neatkarību. Turpmākajos trīs ar pusi gados valsts tika izpostīta un sašķelta, neskatoties uz starptautiskajām sankcijām pret Bosnijas serbiem un Serbiju, kas tos atbalstīja.
Karā laikā tika nogalināti aptuveni 100 000 cilvēku un puse no 4,4 miljoniem iedzīvotāju bija spiesti pamest savas mājas. Galvaspilsēta Sarajeva piedzīvoja 44 mēnešus ilgu aplenkumu, kura laikā Bosnijas serbi nogalināja 12 000 cilvēku, ieskaitot 1500 bērnu.
Piektdien Sarajevā notiks koncerts, kurš tiks sniegts tūkstošiem tukšu krēslu, šādi pieminot aplenkumā bojāgājušos.
Bosnijas serbi vajāja un nogalināja musulmaņus un horvātus, lai izskaustu viņus no teritorijas, kuru uzskatīja par savu. 1995.gada jūlijā serbu spēki ieņēma ANO administrēto anklāvu Srebrenicu un nogalināja aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tas pamudināja iejaukties NATO spēkus.
Starptautiskā tiesa un ANO kara noziegumu tribunāls Hāgā ir kvalificējuši Srebrenicas asinspirti kā genocīda formu. Srebrenicas asinspirts mērķis Bosnijas kara pēdējā vasarā bija izbeigt musulmaņu pretestību šai apvidū un gādāt, lai neviens nevarētu atprasīt serbiem viņu ieņemto zemi un mājas.
Sarajevas aplenkums un Srebrenicas slaktiņš tiek uzskatīti par šausminošākajiem notikumiem Bosnijas kara laikā un par asiņainākajiem kara noziegumiem Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.
Abi Bosnijas serbu politiskie un militārie līderi Radovans Karadžičs un Ratko Mladičs tiek tiesāti ANO Starptautiskajā kriminālnoziegumu tribunālā bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY).
1995.gada novembrī Bosnijas musulmaņu prezidents Alija Izetbegovičs, Horvātijas prezidents Franjo Tudžmans un Serbijas prezidents Slobodans Miloševičs piekrita ar ASV starpniecību Deitonā, Ohaio štatā, panāktajam miera līgumam, ar kuru Bosnija tika sadalīta divās daļās - musulmaņu un horvātu federācijā Bosnijā un Hercegovinā un Bosnijas Serbu republikā.
Lai gan Deitonas līgums atnesa mieru, tas nostiprināja arī etnisko dalījumu, kas Bosnijā un Hercegovinā pastāv vēl šodien. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība, un Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
2010.gada parlamenta vēlēšanas noveda pie ilgākās politiskās krīzes kopš kara. Valdības izveidošana prasīja 16 mēnešus, raisot bažas par valsts stabilitāti un dzīvotspēju.