Bosnijas sadalīšana būtu Miloševiča pēcnāves uzvara

Bosnija, kas bez centrālās valdības dzīvo jau pusgadu, stipri atpaliek no pārējā reģiona, neraugoties uz resursiem, ko piedāvā valsts "milzīgais potenciāls", sacīja sūtnis. "Mums ir jādod Bosnijai iespēja."Kritizējot "spekulācijas" par Bosnijas nākotni, Inzko teica: "Starptautiskajai sabiedrībai tas ir nepieņemami. Tas būtu Miloševiča pēcnāves triumfs. Tas būtu Karadžiča triumfs, ja šajā reģionā uzrastos vēl viena jauna valsts."Vēl pagājušajā mēnesī Bosnijas sastāvā ietilpstošās Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks sacīja, ka Bosnija izjuks tāpat kā savulaik Dienvidslāvija Sarajevas oficiālās augstprātības dēļ. Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka Bosnijas serbu autonomā teritorija nedomā atdalīties.Tā kā Bosnijas futbola federācija darbojas trīs prezidentu vadībā - horvātus, musulmaņus un serbus katru pārstāv viens līderis - un tā nav spējusi izraudzīties vienu prezidentu, federācijas dalība starptautiskajās un Eiropas struktūrās - FIFA un UEFA - apturēta "līdz turpmākam rīkojumam"."Man tas tiešām ir žēl. Ja ir daži jautājumi, par kuriem vienisprātis ir teju vai visi bosnieši, tad tā ir Eiropas darba kārtība un futbols," sacīja Inzko, norādot - tad, kad spēlē Bosnijas valstsvienība, ielas ir tukšas.Kopš 1992.-1995.gada pilsoņu kara Bosnija ir sadalījusies divās autonomās daļās - musulmaņu-horvātu federācijā un Serbu Republikā. Katrai no tām ir sava valdība, bet abas vieno vājas centrālās institūcijas. Domstarpības Bosnijas tautību starpā valstī bloķē lēmumu pieņemšanu.ES mudina Bosniju izdarīt grozījumus konstitūcijā, lai varētu stiprināt centrālās valdības pozīcijas. Brisele uzskata, ka šis ir nozīmīgs priekšnoteikums valsts dalībai ES. Taču Bosnijas serbi pret šādām izmaiņām kategoriski iebilst.