Gandrīz 25% pasaulē saražotās pārtikas pārdod starptautiskajos tirgos. Lielu daļu no šīs pārtikas transportē caur tā dēvētajiem sastrēgummezgliem, kuriem nereti nav alternatīvu.
Piemēram, vairāk nekā trešā daļa uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku importēto graudu tiek transportēta caur Turcijai piederošajiem Bosfora un Dardaneļu šaurumu. Savukārt 75% Japānā ievestās kukurūzas un kviešu šķērso Panamas kanālu. Vairāk nekā 25% sojas pupiņu eksporta ceļo caur Malakas šaurumu.
Chatham House izdala triju veidu sastrēgummezglus, kuri ir kritiski svarīgi pārtikas drošībai pasaulē: jūras šaurumi, pa kuriem iet kuģošanas ceļi, piekrastes infrastruktūra nozīmīgos labību eksportējošos reģionos un iekšzemes transporta infrastruktūra nozīmīgos pārtiku eksportējošos reģionos.
Visnozīmīgākie transporta sastrēgummezgli – iekšējie ūdensceļi, dzelzceļa tīkli, autoceļi un ostas – atrodas ASV, Brazīlijā un Melnās jūras reģionā, to daļa tādu pārtikā izmantojamo kultūraugu kā kvieši, rīsi, kukurūza un sojas pupiņas eksportā pasaulē pārsniedz vairāk nekā pusi. "Nopietni traucējumi vienā vai vairākos sastrēgummezglos var novest pie piegāžu deficīta un strauja cenu lēciena," teikts domnīcas pagājušajā nedēļā publicētajā ziņojumā.
Riski pieaug, intensificējoties pārtikas globālajai tirdzniecībai un pastiprinoties dabas stihijām, kas ir blakusefekts vidējās gaisa temperatūras pieaugumam pasaulē.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 3.jūlija, numurā!
ee
rt
reptilis