Briselē tiekas NATO ārlietu ministri

Jaunais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sanāksmes priekšvakarā norādīja, ka šobrīd ir izšķirošs brīdis, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā un draudus, kurus Tuvajos Austrumos rada islāmistu teroristiskais grupējums Islāma valsts. 

"2014.gads ir bijis agresijas, krīzes un konflikta gads," atzina Stoltenbergs, kas NATO ģenerālsekretāra amatā 1.oktobrī nomainīja Andersu Fogu Rasmusenu. "Krievijas rīcība ir apdraudējusi Eiroatlantisko drošību." 

Sanāksmes dienaskārtībā galvenais jautājums ir NATO ātrās reaģēšanas vienības izveide, lai alianse spētu atbildēt uz grūti prognozējamajiem draudiem, ko varētu radīt Maskava vai islāmisti. 

Līdz šim NATO bijusi orientēta uz ilgtermiņa draudiem, taču septembrī notikušajā samitā dalībvalstu līderi atzina, ka šobrīd aliansei jāsastopas ar cita veida apdraudējumu, ko rada tā dēvētais hibrīdkarš un politiskā nestabilitāte, kas nepakļaujas tradicionālajiem militārajiem risinājumiem. 

Septembrī dalībvalstu līderi vienojās izveidot ātrās reaģēšanas vienību, kuras sastāvā būtu aptuveni 4000 vīru un kam vajadzētu būt pilnībā kaujas spējīgais 2016.gadā, taču otrdien paredzēts paātrināt šīs vienības izveidi. Lai gan mazākā sastāvā, tai vajadzētu būt kaujas spējīgai jau nākamā gada sākumā. 

Gatavību piešķirt savus karavīrus jaunajai ātrās reaģēšanas vienībai izteikusi jau Vācija un Nīderlande. 

"Tas padarīs mūs vēl labāk sagatavotus atturēt un aizstāvēties pret jebkuru krīzi gar mūsu robežām," uzsvēra Stoltenbergs. 

Ministri pārrunās arī NATO centienus uzskatāmi garantēt alianses austrumu pierobežā esošo Baltijas valstu un Polijas drošību. 

Paredzēts arī apstiprināt četru fondu izveidi, lai sniegtu atbalstu Ukrainai tās armijas modernizācijā. 

Tomēr jautājumu par Ukrainas iespējamo dalību NATO nav paredzēts apspriest. 

"Mēs vēlētos izvairīties par to runāt," aģentūrai AFP atzina kāds anonīms avots. "Neviens nedomā, ka tā ir laba ideja. Tas rada risku situāciju vēl vairāk pasliktināt, nevis to nomierināt." 

Sanāksmes noslēgumā ministri tiksies ar jauno Afganistānas prezidentu Ašrafu Ghani un valdības vadītāju Abdullu Abdullu.

Šī gada beigās paredzēts izvest visu Afganistānā esošo NATO kontingentu, kuru uz laiku aizstās aptuveni 12 500 vīru lieli ASV spēki, taču to uzdevums pamatā būs tikai pašu afgāņu vienību apmācība. 

Lielākā daļa ministru paliks Briselē līdz trešdienai, kad notiks pret Islāma valsti izveidotās koalīcijas pārstāvju sanāksme, kuru vadīs ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. 

Lai gan NATO paziņojusi, ka ir gatava sniegt atbalstu Irākai tās armijas kaujas spēju palielināšanā, Stoltenbergs ir uzsvēris, ka alianse tieši konfliktā ar Islāma valsti neiesaistīsies un ka iespējamo palīdzību varētu sniegt vienīgi atsevišķas dalībvalstis, pamatojoties uz divpusējiem līgumiem.