Priekšvēlēšanu kampaņa oficiāli sākās pusnaktī uz pirmdienu, kad Lielbritānijas karaliene Elizabete II atlaida parlamentu. Tādējādi mandātu zaudēja 650 parlamenta apakšpalātas locekļu, no kuriem daudzi vēlēšanās nekandidēs.
Premjerministrs Deivids Kemerons pēdējo reizi pirms vēlēšanām tikās ar karalieni, lai simboliski noslēgtu piecus gadus valdījušās konservatīvo un liberāldemokrātu koalīcijas valdības darbu. Valdības locekļi paliks savos amatos līdz jaunās valdības apstiprināšanai, bet nevarēs pieņemt nozīmīgus lēmumus.
Pēc audiences pie Elizabetes II Kemerons atgriezās savā birojā Dauningstrītas 10. namā, pie kura ieejas paziņoja žurnālistiem, ka vēlētājiem nāksies izdarīt "skaidru izvēli" starp konservatīvajiem un leiboristiem jeb - viņa vārdiem - starp "ekonomiku, kas aug" un "ekonomisko haosu".
Līdzšinējais valdības vadītājs ir apsolījis, ka konservatīvo uzvaras gadījumā viņš runās ar Briseli par iespējām atgūt daļu no pilnvarām, kuras Lielbritānija ir deleģējusi ES, piemēram, ierobežot iebraucēju skaitu no citām bloka dalībvalstīm. Kemerons līdz 2017. gada beigām gatavojas sarīkot referendumu par Lielbritānijas palikšanu ES.
Leiboristu partijas līderis Eds Milibends, pirmdien ievadot priekšvēlēšanu kampaņu, brīdināja, ka Kemerona iecerētais referendums apdraudēšot darbvietas un uzņēmējdarbību. "Mūsu valstij vai mūsu lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem nekas nevar būt sliktāks par politiskajām spēlēm ar mūsu dalību Eiropas Savienībā," sacīja Milibends. "Tas nozīmē divus gadus ilgu neskaidrību un investīciju aizplūšanu, haosu, kas uzņēmumiem neļautu plānot nākotni, un zaudētas iespējas attīstīties, gūt peļņu," viņš teica.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 31.marta, avīzē Diena!