Policija apstiprināja, ka 67 gadus vecā Berezovska mirstīgās atliekas sestdien tika atrastas viņa mājās Askotā netālu no Londonas. Tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču, mediķiem ierodoties, Berezovskis jau bija miris. Berezovska dzīvesvietā līdz ar policiju strādāja arī ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču eksperti, taču viņi neko aizdomīgu notikuma vietā neatrada.
Oligarha nāves apstākļi joprojām tiek izmeklēti, taču policija uzsver, ka šobrīd nekas neliecina, ka Berezovska nāvē būtu bijusi iesaistīta vēl kāda persona. Berezovska mirstīgo atlieku atrašanas brīdī mājā atradās tikai viņa miesassargs.
Pēdējo gadu laikā Berezovska veselība bija pasliktinājusies. Pagājušajā gadā viņš Londonas tiesā zaudēja Romānam Abramovičam, no kura viņš vēlējās piedzīt vairāk nekā trīs miljardus mārciņu (2,66 miljardus latu) lielu kompensāciju. Berezovskis apsūdzēja Abramoviču šantāžā, līguma laušanā un uzticības pārkāpšanā, taču tiesa lēma par labu Abramovičam, un Berezovskis bija spiests piekrist atlīdzināt Abramovičam tiesas izdevumus 35 miljonu mārciņu (29 miljonu latu) apmērā, kaut gan klīst baumas, ka patiesie tiesas izdevumi bijuši krietni vien lielāki. Berezovskis apsūdzēja Abramoviču "nodevībā", apgalvojot, ka viņš "piespiedis" Berezovski pārdot Krievijas naftas kompānijas Sibņeft akcijas par "nieka 1,3 miljardiem dolāru". Abramovičs šīs apsūdzības kategoriski noraidīja.
1946.gadā dzimušais Berezovskis bija tuvs bijušā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina sabiedrotais un savu bagātību ieguva pretrunīgos privatizācijas darījumos deviņdesmito gadu Krievijā.
Deviņdesmitajos gados Berezovskis Krievijā izveidoja milzīgu uzņēmumu impēriju, taču 2000.gadā viņš bija spiests bēgt no Krievijas, jo nonāca konfliktā ar Krievijas jauno prezidentu Vladimiru Putinu. Berezovskim Krievijā tika izvirzītas apsūdzības plaša mēroga krāpšanā, taču viņš apgalvoja, ka Krievijas amatpersonas vajā viņu politisku iemeslu dēļ. 2003.gadā Berezovskis ieguva patvērumu Lielbritānijā.
Londonā Berezovskis kļuva par vienu no skaļākajiem Putina kritiķiem, un tiek uzskatīts, ka viņš sniedzis finansiālu palīdzību vairākiem citiem trimdā dzīvojošiem Kremļa oponentiem, tostarp Aleksandram Litviņenko, kurš tika noindēts ar radioaktīvo poloniju kādā Londonas viesnīcā 2006.gada novembrī. Biznesa žurnāla "Forbes" izdevums krievu valodā publicējis interviju ar Berezovski, kas esot notikusi piektdien, bet neesot ierakstīta. Berezovskis intervijā sacījis, ka viņa dzīvei vairs neesot jēgas un viss, ko viņš vēloties, ir atgriezties Krievijā.
Savukārt Berezovska draugs Demjans Kudrjavcevs uzskata, ka baumām par pašnāvību nav pamata. "Nav ārēju pazīmju, kas liecinātu par pašnāvību. Nav pazīmju, ka viņš būtu injicējis vai norijis kādas tabletes. Neviens nezina, kādēļ viņa sirds apstājās," intervijā ziņu aģentūrai Prime Krievijā norādīja Kudrjavcevs.
Izplatoties ziņām par Berezovska nāvi, Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Berezovskis pirms pāris mēnešiem esot rakstījis Putinam, ka vēlas atgriezties dzimtenē. "Viņš lūdza Putinam piedošanu par savām kļūdām un lūdza iespēju atgriezties dzimtenē," norādīja Kremļa preses pārstāvis.
Tikmēr Krievijas politiķi un komentētāji Berezovska nāvei veltījuši salīdzinoši nelielu uzmanību. Krievijas komunistu līderis Genadijs Zjuganovs paziņoja, ka nespēj neko labu pateikt par Berezovski, kurš pats "sava mūža beigās atzinis, ka dzīvojis velti, beigās paliekot bez ģimenes, tēvzemes, naudas vai draugiem". Arī bijušais vicepremjers Boriss Ņemcovs tviterī norādījis, ka tikai nedaudziem cilvēkiem būšot kas labs sakāms par Berezovski, tādēļ labāk esot klusēt.
Krievijas mediji tikmēr secina, ka Berezovska nāve iezīmē "ēras beigas". Kremlim labvēlīgi noskaņotais laikraksts Komsomoļskaja Pravda Berezovski raksturo kā "gudru, viltīgu un attapīgu (..), haosa virtuozu", savukārt pret Kremli kritiskāk pozicionētais izdevums Novaja Gazeta raksta, ka Berezovskis "Krieviju uzskatīja par šaha galdiņu", kurā "figūras bija atļauts pārvietot tikai viņam".