Starptautiskā sabiedrība asi nosodījusi militāristu veikto apvērsumu, taču pagaidām nav brīdinājusi par konkrētiem atbildes soļiem.
Sola vēlēšanas
Bažas par potenciālo apvērsumu Mjanmā gruzdēja jau vairākas dienas, jo strauji pieauga nesaskaņas starp vadošo partiju – Nacionālo Demokrātijas līgu (NDL), kura vēlēšanās ieguva 83% balsu, – un valsts bruņotajiem spēkiem, kuri aicināja atlikt jaunievēlētā parlamenta sanākšanu. Kā raksta BBC, militāristi, kuriem konstitūcija garantē ceturtdaļu vietu parlamentā un kontroli pār virkni ministriju, apgalvoja, ka ir atklāti ''milzu pārkāpumi'' pērn notikušajās vēlēšanās. Konkrēti pierādījumi netika publicēti, un vēlēšanu amatpersonas apvainojumus noraidīja.
Lai gan tika norādīts uz problēmām ar minoritāšu tiesībām piedalīties vēlēšanās, pārmetumus par krāpšanos noliedza arī neatkarīgie ārvalstu vēlēšanu novērotāji.
Tas noveda pie militārā apvērsuma, kā rezultātā Mjanmas armija pirmdien uz gadu izsludinājusi ārkārtējo stāvokli un pēc valdības vadītājas Aunas Sanas Su Či aizturēšanas faktisko varu paņēmis bijušais ģenerālis Mins Auns Hleins.
Starptautiskie mediji ziņo, ka pirmdien lielāko valsts pilsētu ielās bija redzami militāristi un bruņutehnika. Tāpat konstatēti interneta un telefonu sakaru pārrāvumi. Arī BBC vēsta par traucējumiem apraidē. Darbu pārtraukušas bankas.
''Es aicinu cilvēkus notikušo nepieņemt un doties protestēt pret bruņoto spēku sarīkoto apvērsumu,'' teikts paziņojumā, ko Aunas Sanas Su Či vārdā pirmdien izplatīja viņas partija NDL. Aizturēts arī prezidents un virkne NDL līderu.
Rietumvalstis asi reaģējušas uz apvērsumu. ASV paziņoja, ka ''nosoda jebkādu mēģinājumu izmainīt nesen notikušo vēlēšanu iznākumu un kavēt Mjanmas pāreju uz demokrātiju.'' Financial Times ziņo, ka Baltais nams solījis atbildes reakciju, ja ieslodzītie politiķi netiks atbrīvoti un apvērsums apturēts. Ķīna aicinājusi, kā raksta Reuters, respektēt konstitūciju. Notikušo nosodījusi arī ANO, Amnesty International un virkne citu starptautisko organizāciju.
Atgriešanās pagātnē
Tiesa gan, kā vēsta BBC, pagaidām bruņotie spēki nav izrādījuši vēlmi piekāpties un paziņojuši, ka tuvākā gada laikā sarīkos atkārtotas vēlēšanas. Baraka Obamas administrācijas diplomāts reģionā Daniels Rasels Reuters komentējis, ka apvērsuma lielā mērā ir saistāms ar aizvadītās četrgades ASV klātbūtnes trūkumu reģionā.
Mjanma, iepriekš zināma kā Birma, bija militāristu kontrolē teju vai piecas desmitgades, līdz 2010.–2011. gadā valstī sāka aktivizēties demokrātiskās kustības un 2015. gada vēlēšanās uzvaru guva Aunas Sanas Su Či partija.
Eksperti jau norādījuši, ka nule kā notikušais apvērsums ir nopietns solis atpakaļ.
Deutsche Welle raksta, ka, lai arī valstī ir visai liela uzticība valdības līderei, kopumā iedzīvotāju vairums, kuri no demokrātijas nav saņēmuši solīto ekonomisko izaugsmi, varētu samierināties ar militāristu varu.
Savukārt Rietumu valstis aizvadītajos gados ir vīlušās 75 gadus vecajā Nobela Miera prēmijas laureātē, kura, par spīti vairāku desmitgažu ilgai cīņai par demokrātiju, 2017. gadā atbalstīja valsts bruņotos spēkus un Hāgas Starptautiskajā tiesā aizstāvēja rohindžu musulmaņu, kas ir viena no lielākajām Mjanmas minoritātēm, genocīdu, izpelnoties kritiku no virknes kādreizējo sabiedroto. Tiesa gan, kā min BBC, tas neietekmēja viņas popularitāti mažoritāti veidojošajā budistu kopienā.