Otrajā vēlēšanu kārtā, kas notika piektdien un sestdien, 69 gadus vecais Zēmans, kurš pārstāv kreisi centrisko Pilsonisko tiesību partiju (SPOZ), ieguvis 54,82% balsu, kamēr par 75 gadus veco Švarcenbergeru nobalsojuši 45,17% čehu.
"Milošs Zēmans ir uzvarējis, es to atzīstu un ceru, ka viņam izdosies būt par visu čehu prezidentu," atzīstot savu sakāvi, sacīja Švarcenbergers, kurš pārstāv konservatīvo partiju "TOP 09" (partijas nosaukums veidots no čehu vārdu "tradīcija, atbildība un labklājība" abreviatūras un tās dibināšanas gadskaitļa).
Šīs ir pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas Čehijā, un to uzvarētājs Zēmans nomainīs amatā Vāclavu Klausu, kurš Čehijas prezidenta krēslā aizvadījis veselu desmitgadi un kļuvis pazīstams kā viens no nelokāmākajiem eiroskeptiķiem visā kontinentā.
Klausa pilnvaru termiņš beidzas 7.martā.
Zēmans ieņēma premjera krēslu no 1998. līdz 2002.gada, un tieši viņa vadībā tika īstenota liela daļa reformu, kas ļāva Čehijai 2004.gadā pievienoties Eiropas Savienībai (ES). Arī tagad, atšķirībā no Klausa, Zēmans ir ļoti labvēlīgi noskaņots pret ES un pats sevi raksturo kā "eirofederālistu".
"Es apsolu, ka kā tautas tiešā balsojumā ievēlēts prezidents darīšu visu, ko spēju, lai kalpotu par balsi visiem pilsoņiem," savā uzvaras runā uzsvēra nākamais valsts galva, kamēr viņa atbalstītāji skandēja: "Lai dzīvo Zēmans!"
Prāgas Kārļa universitātes politikas zinātnieks Tomass Lebeda sarunā ar aģentūru AFP pauda pārliecību, ka jaunais prezidents ieņems "labvēlīgāku nostāju pret ES".
"Protams, viņš nav stingrās līnijas eirooptimists. Taču viņš ieņems daudz racionālāku nostāju nekā Vāclavs Klauss. Viņš ir proeiropeisks prezidents," piebilda Lebeda.
Līdz ar jautājumiem, kas saistīti ar ES, kampaņā galvenā vērība tika atvēlēta korupcijai, valsts ekonomikas lejupslīdei un sāpīgajiem taupības pasākumiem, kurus īstenojusi pašreizējā centriski labējā valdība.
Zēmans savā kampaņā galvenokārt orientējās uz gados vecākiem vēlētājiem ar mazākiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni, AFP norādīja politikas analītiķis Jozefs Mlejneks.
Arī vēlētāji, kas balsoja par Zēmanu, atzina, ka viņiem simpatizē bijušā premjera tradicionāli kreisā pieeja sociālo izdevumu jautājumam, kuru kritiķi no savas puses dēvē par populismu.
Daļai vēlētāju bija svarīgi arī Zēmana iebildumi pret komunistiskā režīma laikā konfiscēto katoļu baznīcas īpašumu restitūciju.
Zēmans pats kampaņas laikā neskopojās ar atgādinājumiem, ka Švarcenbergers ir pašreizējā premjera Petra Nečasa labēji centriskā kabineta loceklis un arī ir atbildīgs par recesijas laikā īstenotajiem taupības pasākumiem.
Tajā pašā laikā atklātībā nonāca ziņas par Zēmana sakariem ar bijušo komunistiskā režīma funkcionāru Miroslavu Sloufu, kurš tiek turēts aizdomās par saistību ar organizēto noziedzību.
Kopš bijušās Čehoslovākijas sadalīšanas 1993.gadā Čehijā notikušas četras prezidenta vēlēšanas, taču tajās nākamo valsts galvu izvēlējās abu parlamenta palātu deputāti.
2012.gadā prezidenta ievēlēšanas kārtība tika mainīta, pārejot uz vispārējām tiešām vēlēšanām, jo sabiedrībā valdīja viedoklis, ka Klausa pārvēlēšana 2008.gadā bijusi vairāk saistīta ar politisko tirgošanos, nevis ar valsts interesēm.
Lai gan Čehijas prezidenta pilnvaras ir ierobežotas un lielā mērā ceremoniālas, viņam ir veto tiesības likumdošanas procesā un liela loma centrālās bankas vadītāja izvēlē.
Tomēr politikas analītiķi norāda, ka tiešās vēlēšanas prezidentam piešķir lielāku autoritāti un ka Zēmana uzvara var sagādāt grūtus laikus Nečasa valdībai, kuras izdzīvošana ir atkarīga no neatkarīgo deputātu atbalsta parlamentā.