Līdz ar ČSSD valdošajā koalīcijā ir populistiskā Neapmierināto pilsoņu akcija (ANO, kas čehu valodā nozīmē arī "jā") un kristīgie demokrāti (KDU-ČSL).
Parlamenta apakšpalātā koalīcijai ir nodrošināts stabils vairākums, jo no 200 deputātu vietām tā kontrolē 111.
Pēc viņa izveidotā kabineta iecelšanas Sobotka paziņoja, ka jaunā valdība nodrošinās "ekonomikas izaugsmi, labklājību un nepieciešamo stabilitāti".
Sobotkas valdībā ČSSD atvēlēti astoņi portfeļi, ANO - seši, bet KDU-ČSL - trīs. Trīs no ministriem ir sievietes.
Finanšu ministra amatu Sobotkas kabinetā ieņems pretrunīgi vērtētais ANO līderis Andrejs Babičs, kura jaunizveidotā partija oktobrī notikušajās pirmstermiņa vēlēšanās negaidīti ieņēma otro vietu.
Ārlietu ministra krēslu ieņems sociāldemokrātu pārstāvis Lubomirs Zaorāleks, kurš pazīstams kā stingrs Eiropas Savienības (ES) atbalstītājs.
Savukārt aizsardzība ministra portfelis atdots bijušajam aktierim un diplomātam Martinam Stropnickim, kurš pārstāv ANO.
Taču viskolorītākais jaunā kabineta loceklis, šķiet, ir ekscentriskais mākslinieks un komponists Vladimirs Francs, kurš prezidenta vēlēšanās nesekmīgi pretendēja uz valsts galvas amatu. Viņš ieņems kultūras ministra vietnieka amatu.
Ņemot vērā stabilo vairākumu, sagaidāms, ka jaunā valdība bez pūlēm saņems parlamenta uzticību. Saskaņā ar konstitūciju uzticības balsojumam jānotiek 30 dienu laikā, kopš prezidents ir iecēlis jauno kabinetu.
Tomēr eksperti uzskata, ka Sobotkas valdības izredzes izdzīvot visu četrus gadus ilgo pilnvaru termiņa laiku ir niecīgas.
"Tikai divas Čehijas valdības ir pabeigušas savu termiņu (..). Tagad parlaments sastāv no septiņām partijām, kas ir vislielākais skaits kopš 1996.gada," sarunā ar aģentūru AFP norādīja politikas analītiķis Tomass Lebeda. "Apstākļi nav labvēlīgi stabilai valdībai."
Jaunā valdība sola stimulēt "ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi", vienlaikus budžeta deficītu saglabājot zem trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Čehijas tautsaimniecība, kas stipri atkarīga no autoražošanas un eksporta uz eirozonas valstīm, tikai pērn izkļuva no 18 mēnešus ilgušā ekonomiskās lejupslīdes cikla.
Lai gan ekonomika sākusi atlabt, Čehijas centrālā banka prognozē, ka pagājušajā gadā kopumā IKP būs sarucis par 0,9%. Šogad gan tiek sagaidīts 1,5% liels IKP pieaugums.
"Izaugsme ir ļoti reālistiska, taču tā nesāksies, pateicoties valdībai. Tā jau sākusies," AFP norādīja Prāgas investīciju bankas Patria Finance analītiķis Dāvids Mareks.
Piekāpjoties Babiča prasībām, ČSSD piekritusi šogad nodokļus nepaaugstināt. Tāpēc plānotais līdzekļu ietaupījums jāpanāk vienīgi uz valdības izdevumu samazinājuma rēķina. Tomēr pagaidām nav skaidrs, kādus tēriņus un cik lielā mērā paredzēts apcirpt.
Neskatoties uz proeiropeisko virzību, jaunā valdība nav arī nesusi skaidrību jautājumā par Čehijas pievienošanos eirozonai.
Babičs paziņojis, ka pievienošanās kopīgajai ES valūtai viņam "nesagādā problēmas". Arī Sobotka ļāvis noprast, ka negrasās bremzēt eiro ieviešanu, taču konkrētu termiņu tā arī nav minējis.
Iepriekšējā premjerministra Petra Nečasa centriski labējā valdība pret eiro izturējās ar lielu piesardzību, ieņemot nogaidošu pozīciju, kamēr eirozona tiks galā ar savām finanšu problēmām.