1948.gadā pēc komunistu nākšanas pie varas toreizējā Čehoslovākijā jaunnodibinātā politiskā slepenpolicija StB, lai maldinātu cilvēkus, kas vēlējušies izbēgt no totalitārā režīma žņaugiem, valsts iekšienē izveidojusi viltus robežu, uz kuras izvietojusi arī savus aģentus, kas bijuši tērpti ASV, Francijas vai Lielbritānijas uniformās, pastāstīja Pāvels Brets, kurš vada Iekšlietu ministrijas komunistisko noziegumu izmeklēšanas nodaļu.
Savukārt StB aģenti, kas uzdevušies par pavadoņiem, potenciālos bēgļus novadījuši līdz šķietamajai robežai, pirms tam savus upurus vadājot šurpu turpu, lai mazinātu viņu orientēšanās spējas.
Kad bēgļi iedomājās, ka jau nonākuši Rietumvācijā vai Austrijā, viņus sagaidīja viltus sabiedroto karavīri, kuri vaicājuši pēc to cilvēku vārdiem Čehoslovākijā, kurus būtu iespējams iesaistīt izlūkošanas operācijās. "Daudzi no šiem cilvēkiem pēc tam tika vajāti un notiesāti," norādīja Brets. Pēc vajadzīgās informācija izvilināšanas no bēgļiem viņiem tika "laipni" parādīts tālākais ceļš, kas noslēdzās ar nonākšanu Čehoslovākijas robežsargu rokās.
Viltus robežas posmus parasti iekārtoja aptuveni 50 kilometru attālumā no īstās robežas, bet viens no tiem bija izveidots pat armijas bāzē netālu no Prāgas. Šī operācija turpinājusies līdz 1951.gadam.
Komunistisko noziegumu izmeklēšanas nodaļa jau iepriekš bija sākusi izmeklēšanu šajā lietā, taču tā tika pārtraukta, jo lielākā daļa dokumentu, kas liecināja par šo StB operāciju, ir iznīcināta. Taču pagājušajā gadā izmeklēšana tika atsākta, pamatojoties uz prasību, kuru iesniedza čehu izcelsmes Bostonas universitātes vēsturnieks Igors Lukešs.
Laikraksts "Dnes" nesen ziņoja, ka Lukešam izdevies atrast vienu no maldināšanas operācijas upuriem. Laikraksts arī norādīja, ka vismaz divi no šīs operācijas plānotājiem ir dzīvi. Viens no tiem šobrīd dzīvojot ārzemēs. "Domāju, ka sabiedrībai 23 gadus pēc komunisma gāšanas jāspēj iedibināt taisnīgumu," intervijā "Dnes" norādīja Lukešs, kurš StB operāciju nosaucis par "vājprātīgu, velnišķīgu triku".
Tomēr Brets pret izmeklēšanas veiksmīgu iznākumu izturas skeptiski, jo upuri nevēlas runāt, kaunoties no tā, ka atklājuši savu draugu vārdus, kā rezultātā tie nonākuši komunistiskā režīma cietumos un koncentrācijas nometnēs. "Es tomēr ticu, ka mēs galu galā spēsim šo lietu dokumentēt. Tā joprojām ir balts plankums Čehoslovākijas vēsturē," piebilda Brets. "Kriminālprocesa veiksmi ir grūti prognozēt. Taču mēs nevaram atļauties vilcināšanos, jo iesaistītie cilvēki ir relatīvi veci. Es nevēlos, lai lieta tiktu slēgta tāpēc, ka vainīgais ir nomiris."
Zināms, ka Čehoslovākijas komunistiskā režīma pastāvēšanas laikā robežsargi noslepkavoja gandrīz 300 cilvēku, kuri mēģināja, slepeni šķērsojot robežu, nokļūt Rietumos.