Līdz ar to par jauno Dānijas premjerministri kļūs sociāldemokrātu – "sarkanā bloka" lielākās partijas – līdere Helle Torninga-Šmita (Helle Thorning-Schmidt), kura būs pirmā valdības vadītāja - sieviete Dānijas vēsturē.
Jānorāda, ka sociāldemokrāti, saņemot 24,9 procentus balsu, uzrādīja nedaudz zemāku rezultātu, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām 2007. gadā, un zaudēja vienu vietu parlamentā. Arī kreisā bloka otrā lielākā Sociālistiskā tautas partija ir zaudējusi septiņus mandātus, tomēr divu citu "sarkano" partiju – "Radikālā Venstre" un sarkani-zaļās koalīcijas, kuras katra saņēmušas par astoņām vietām vairāk nekā pirms četriem gadiem, panākumi ļauj kreisajiem nākt pie varas pēc desmit gadu pārtraukuma.
Absolūtam vairākumam Dānijas parlamentā ir nepieciešami 90 deputātu mandāti. Četri mandāti, kas rezervēti Dānijas autonomajām teritorijām Grenlandei un Farēru salām, vēl nav iekļauti oficiālajos rezultātos, bet domājams, ka tie nemainīs šos rezultātus.
Tikmēr liberāli-konservatīvā "zilā bloka" partijas, kuras atradās pie varas pēdējos desmit gadus, saņēmušas 49,7 procentus balsu un 86 mandātus. Pati populārākā Dānijas partija tāpat kā agrāk ir liberālā "Venstre", kura ietilpst pašlaik pie varas esošajā labējā koalīcijā. Partija saņēma 26,7 procentus balsu un vēl vienu vietu parlamentā. Tomēr tās partneri – nacionālistiskā Dānijas Tautas partija, Konservatīva partija un Liberālā alianse – iepriekšējos panākumus nespēja atkārtot.
"Zilā bloka" līderi, tajā skaitā tagadējais Dānijas premjerministrs un "Venstre" priekšsēdētājs Larss Luke Rasmusens, jau ir atzinuši sakāvi.
Vēlētāju aktivitāte bija 87,7%, kas ir augstākā vairāku gadu desmitu laikā.