Serbu nosodījums
Serbijai traģisko notikumu gadskārta tika pieminēta ar sirēnu un baznīcu zvanu skaņām. Cilvēki Belgradā pulcējās piemiņas vietās, kas veltītas NATO uzlidojumos nogalinātajiem bērniem un žurnālistiem, bet valdības locekļi nolika ziedu vainagus vietās, kur notika bombardēšana, vēsta AFP.
"Uzbrukums mūsu valstij bija nelikumīgs, pretrunā ar starptautiskajiem likumiem, bez ANO Drošības padomes lēmuma," uzrunā sacīja Serbijas premjers Mirko Cvetkovičs. "Gaisa uzbrukumi nav atrisinājuši problēmas Kosovā un nav palīdzējuši nodibināt mieru un likuma varu."
NATO veiktā un ANO Drošības padomes nesankcionētā ofensīva pret Dienvidslāviju tika sākta 1999.gada 24.martā. Tās mērķis bija piespiest izbeigt serbu veikto etnisko tīrīšanu pret Kosovas albāņiem. 78 dienās notika aptuveni 2,3 tūkstoši uzlidojumu. Dienvidslāvijas valdība paziņoja, ka ofensīvas rezultātā nogalināti aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku, to vidū 89 bērni. Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch ziņo, ka miruši aptuveni 500 serbu civiliedzīvotāju.
NATO uzlidojumi piespieda Dienvidslāvijas prezidentu Slobodanu Miloševiču izvest serbu bruņotos spēkus no Kosovas, kura pēc tam tika nodota ANO kontrolē.
Rietumus nemīl
Lai gan Serbijas politiskā aina pēc 1999.gada notikumiem ir krasi mainījusies, jo toreiz valdošos ultranacionālistus nomainījuši rietumnieciski orientēti spēki, liela daļa serbu joprojām izjūt naidu pret Rietumiem.
"Kad serbi iedomājas, ko Eiropas Savienība (ES) pašlaik dara Serbijai, daudzi jūtas tā, it kā Rietumi joprojām to izolētu, lai gan valsts dara visu, lai integrētos ES," serbu politologs Bratislavs Grubačičs stāsta BBC.
Serbijas virzība uz ES ir apturēta, līdz netiks arestēts bijušais Bosnijas serbu militārais līderis Ratko Mladičs. Serbus arī aizvainojis Rietumu atbalsts Kosovas neatkarībai.
***
NATO ofensīva Dienvidslāvijā
Pirmais uzlidojums Belgradai notika 1999.gada 24.martā. 11.jūnijā NATO paziņo par militārās operācijas beigām.
Dienvidslāvija apgalvoja, ka uzlidojumos miruši aptuveni 2500 civiliedzīvotāji. Organizācijas Human Rights Watch dati liecina, ka bojā gāja no 489 līdz 528 mierīgajiem iedzīvotājiem.