"Ziemeļiem būtu jāpatur prātā, ka dienvidkorejiešiem (..) sāk izsīkt pacietība," žurnālistiem uzsvēra Dienvidkorejas Apvienošanās ministrijas pārstāvis. "Ja tā (Ziemeļkoreja) patiesi uzskata, ka Kesonas komplekss ir abu Koreju attiecību stūrakmens, (..) tai būtu jāapliecina to ar atbildīgiem vārdiem un darbībām, nevis klusēšanu."
Abas kaimiņvalstis jau aizvadījušas sešus sarunu raundus par rūpniecības kompleksa darbības atjaunošanu, bet tā arī nav izdevies tajās gūt vērā ņemamu progresu.
28.jūlijā Dienvidkoreja nosūtīja Ziemeļkorejai pēdējo piedāvājumu sarunu rīkošanai.
Abu Koreju sestā sarunu kārta par Kesonas kompleksu jūlija nogalē noslēdzās naidīgā gaisotnē.
Aprīlī Phenjana no Kesonas 123 fabrikām, kas pieder Dienvidkorejai, atsauca 53 000 ziemeļkorejiešu strādnieku, šo soli argumentējot ar militāro spriedzi un Seulas naidīgo izturēšanos pret Ziemeļkoreju.
Seula maija sākumā atsauca lielāko daļu uzņēmumu vadītāju.
Dienvidkoreja tagad vēlas saņemt Ziemeļkorejas garantijas, ka Phenjana turpmāk vairs vienpusējā kārtā neapturēs kompleksa darbību. Seula arī vēlas, lai Kesonas komplekss turpmāk būtu pasargāts no Phenjanas kaprīzēm.
Ziemeļkorejai šādu nosacījumu pieņemšana būs grūta, jo tas nozīmētu, ka Phenjana uzņemas atbildību par aprīlī notikušo kompleksa slēgšanu, ko līdz šim atteikusies darīt.
Ziemeļkorejas teritorijā esošais Phenjanas un Seulas valdību kopprojekts kļuva par upuri divus mēnešu ilgušajā militārajā spriedzē, kas izraisījās pēc Ziemeļkorejas pēdējā kodolieroču izmēģinājuma šā gada februārī.
Saspīlējumam pieaugot, Phenjana teju vai ik dienu izteica draudus Dienvidkorejai un ASV. Tomēr pēdējā laikā Ziemeļkoreja ir izrādījusi samiernieciskāku nostāju, un saspīlējums Korejas pussalā ir būtiski mazinājies.