To ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē paziņoja ECB prezidents Mario Dragi, akcentējot, ka ECB mandāts saskaņā ar ES līgumu aprobežojas ar cenu stabilitātes nodrošināšanu Eiropas Monetārajā savienībā (EMS). "ECB savā monetārajā politikā pastāvīgi vadās no mērķa vidējā termiņā saglabāt cenu stabilitāti eiro zonā," norādīja ECB vadītājs, iepazīstinot Eiroparlamenta deputātus ar ECB pērnā gada darbības pārskatu.
Pēc viņa teiktā, eiro zonas parādu krīze ir jārisina, EMS valstu valdībām īstenojot individuālus un kopējus pasākumus, lai atjaunotu finanšu tirgu uzticību savām ekonomikām.
Savukārt ECB piekrita īstenot zināmus soļus tikai tāpēc, lai nodrošinātu, ka bankas lēmumi procentlikmju jomā organiski ieplūst eiro zonas ekonomikā, uzsvēra Dragi, ar to domājot ECB īstenoto problēmās nonākušu eiro zonas valstu obligāciju uzpirkšanas programmu.
Tomēr šī politika bija pagaidu un ierobežots risinājums, norādīja ECB vadītājs, šādi kliedējot cerības, ka ECB īstenos vērienīgu īstermiņa intervenci obligāciju tirgos, lai šādi risinātu parādu krīzi.
ECB uzdevums nav radīt likviditāti un subsidēt valdības, piebilda Dragi, kas ECB šefa amatā stājās pagājušajā mēnesī.
Līdz šim ECB iegādājusies eiro zonas valstu obligācijas nedaudz vairāk kā 200 miljardu eiro (140 miljardu latu) apmērā, taču pēdējā laikā uz ECB tiek izdarīts pastiprināts spiediens uzpirkt šos vērtspapīrus neierobežotos apmēros, kas būtībā nozīmētu, ka ECB kļūst pat pēdējās instances aizdevēju, kurš nodrošina, ka finanšu problēmās nonākušas eiro zonas valstis nekrīt par obligāciju tirgus upurēm.
Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) novembra beigās paziņoja, ka, lai iegrožotu eiro zonas parādu krīzi, ECB būtu masveidā jāuzpērk finanšu grūtībās nonākušo eiro zonas valstu obligācijas, kā arī jāsamazina bāzes procentu likmes, lai veicinātu eiro zonas ekonomikas izaugsmi.
Lai nepieļautu ļaunāko scenāriju piepildīšanos, eiro zonas politikas veidotājiem vēl ir laiks īstenot parādu krīzes apkarošanas pasākumus, kas ir vitāli nozīmīgi, lai nepieļautu globālās ekonomikas ieslīgšanu recesijā, paziņoja OECD. Starp šādiem pasākumiem organizācija minēja tā dēvētā eiro zonas glābšanas fonda jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) apmēra būtisku palielināšanu un "ECB bilances plašāku izmantošanu".
Eiro zonas ietekmīgākā valsts Vācija līdz šim asi iebildusi pret parādu krīzē ieslīgušu eiro zonas valstu obligāciju papildu uzpirkšanu, norādot, ka šo valstu galvenais uzdevums ir reformēt savas ekonomikas.