Šajā lietā 15 Polijas pilsoņi iesnieguši prasību pret Krieviju, apsūdzot Maskavu, ka tā nav veikusi adekvātu noziegumu izmeklēšanu.
Pērnajā aprīlī palāta septiņu tiesnešu sastāvā tikai daļēji apmierināja Katiņas slaktiņa upuru piederīgo prasības pret Krieviju.
ECT atzina, ka Katiņas slaktiņš uzskatāms par "kara noziegumu", tomēr nolēma, ka tā nevar vērtēt Maskavas veiktās Katiņas lietas izmeklēšanas efektivitāti, jo Krievija Eiropas Cilvēktiesību konvenciju parakstījusi astoņus gadus pēc izmeklēšanas uzsākšanas.
Tomēr tiesa atzina, ka Maskava nav sadarbojusies ar ECT un ka tās atteikšanās sniegt paskaidrojumus, kāpēc 2004.gadā izmeklēšana tika pārtraukta, ir nehumāna un neiejūtīga izturēšanās pret upuru ģimenes locekļiem.
Šā gada februārī Polijas pilsoņi iesniedza apelācijas prasību, un šoreiz lieta tiek skatīta tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā.
Prasītāji ir 12 Katiņas upuru tuvinieki.
Ja tiesa apmierinās Katiņas upuru tuvinieku prasību, varētu tikt no jauna atsākta slaktiņa izmeklēšana un varētu tikt pieprasītas kompensācijas upuru tuviniekiem.
22 000 poļu virsnieku un intelektuālās elites pārstāvju slepkavība, kuru PSRS iekšlietu karaspēks pastrādāja 1940.gadā, sen saspīlējusi Varšavas un Maskavas attiecības, un gan poļu juristi, gan vēsturnieki norāda, ka Krievijai jāuzņemas aktīvāka loma nozieguma izmeklēšanā.
Lai gan 1991.gadā Krievija uzsāka oficiālu izmeklēšanu, 2004.gada septembrī lieta tika izbeigta.
2005.gada martā Krievijas kara virsprokurors Aleksandrs Savenkovs paziņoja, ka lieta izbeigta, jo neesot konstatētas genocīda pazīmes pret poļu tautu.
Atkārtoti izskatot Katiņas lietu, ECT jāpieņem lēmums arī par potenciālajām kompensācijām un no jauna jāizvērtē prasītāju apgalvojumi, ka upuru ģimenes saskārušās ar pazemojošu attieksmi no Krievijas puses.
Prasītājus atbalsta arī Polijas valdība, kā arī vairākas nevalstiskās organizācijas, tostarp Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Memorial" un starptautiskā organizācija "Amnesty International".