Ēģiptē aizturētais Latvijas pilsonis Greste gadījies "nepareizajā laikā un vietā"

Grestem liegta iespēja arī lasīt un rakstīt, svētdien, 9.martā, vēsta LTV raidījums de facto.Al Jazeera žurnālistu Gresti aizturēja 2013.gada 29.decembrī Kairas centrā, pieczvaigžu viesnīcā Marriott. Pēc tam, kad galvaspilsētā tika izdemolēts Al Jazeera birojs, Greste par darba vietu izmantoja šīs viesnīcas numuru. Numuriņā bija datori, kameras, statīvi, gaismas un pieraksti - priekšmeti, kurus vēlāk tiesnesis sēdē uzskaitīja kā lietiskos pierādījumus lietā pret Al-Jazeera žurnālistiem. Pētera brālis Andrejs Greste raidījumam _de facto _atzīst, ka "pagāja brīdis līdz mēs aptvērām to, cik nopietnā situācijā viņš ir iekļuvis. Sākotnēji mēs domājām, ka varbūt Pēteris aizturēts kādas demonstrācijas laikā un drīz viņu atbrīvos. Tikai pēc tam, kad notikumi kļuva aizvien dramatiskāki, mēs sapratām, ka tas ir nopietni."Andrejs ir pārliecināts, ka brāļa Pētera vietā varēja būt ikviens mediju pārstāvis. Pēteris esot vien "gadījies nepareizajā laikā, nepareizajā vietā". Gresti apsūdz valsts drošību apdraudošu ziņojumu izplatīšan;a, bet pārējos kolēģus par to, ka viņi ir Musulmaņu brālības biedri. Brālību pāris dienas pirms aizturēšanas pasludināja par teroristisku organizāciju. Varas iestādes ir pārliecinātas, ka Al-Jazeera medijs kļuvis par platformu brālības idejām un gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem. Medijis to noliedz, norādot, ka žurnālisti reportāžās centušies iekļaut visu iesaistīto viedokļus.Pie Toras cietuma vārtiem – tanki, bruņoti karavīri un milzum daudz apsardzes. Andrejs līdz šim brāli cietumā apciemojis trīs reizes. "Apstākļi cietumā ir nospiedoši. Pēteris ir ievietots kamerā, kas ir apmēram trīs metrus plata un četrus metrus gara. Viņš dala šo kameru ar diviem saviem kolēģiem. 23 stundas dienā jāpavada slēgtajā telpā. Tikai stundu viņš var būt svaigā gaisā. Pēterim nedod lasāmvielu – grāmatas, laikrakstus. Tāpat arī papīru uz kā varētu rakstīt," atklāj Andrejs. Iepriekšējā kamerā Grestem iespēju bija vairāk. Atklātībā nonākušas divas cietumā rakstītas vēstules. Tajās viņš apraksta sadzīves apstākļus un pauž viedokli par notikušo: "Visi, kuri atsakās aplaudēt valdībai, ir apdraudēti. Es nevaru izlikties, ka viss būs labi, klusējot un cerot uz labāko. Man nav nekādu domstarpību ar Ēģiptes valdību, tāpat kā man nav nekāda vēlme atbalstīt Musulmaņu brālību vai kādu citu grupu šeit. Tomēr kā žurnālists es aizstāvu fundamentālu preses brīvību, bez kuras neviens manā profesijā nespēj darboties."Tiesas sēdei nedēļas vidū bija jāsākas plkst.10. Taču tikai pēc stundas pa galvenajiem vārtiem cietuma teritorijā, kur atrodas arī tiesas nams, ielaida tos, kas saņēmuši īpašas atļaujas dalībai sēdē. Pati sēde sākās vien pēcpusdienā – vairāk nekā četras stundas pēc noteiktā laika. Nošķirti no pārējiem, aiz restēm baltās cietumnieku drēbēs uz apsūdzības sola sēdās seši Al Jazeera žurnālisti, tostarp Greste. Kopumā apsūdzēti 20 medija pārstāvji. Sēdes pēdējo pusotru stundu Grestem jāiztiek bez tulka, jo viņa darba diena esot beigusies ātrāk nekā sēde.Tomēr šajā reizē apsūdzēto advokātiem šķita, ka viņi bijuši pārāki par prokuroru un valsts varas pārstāvjiem. Nepārliecinošs esot bijis galvenā policijas izmeklētāja uzskats, ka žurnālisti uzskatāmi par Musulmaņu brālības biedriem vien tāpēc, ka izplata tās viedokli. Aizstāvība pieķērusi izmeklētāju arī faktu jaukšanā. Advokāts Jusars Samīrs Saīds atstāsta piemēru no tiesas sēdes: "Pastāv atšķirība starp Al-Jazeera angļu kanālu un Al-Jazeera Ēģiptē. Izmeklētājs nezināja, ka austrālietis Greste strādāja Al-Jazeera angļu kanālam. Turklāt izmeklētājs pauda, ka lieta balstās tikai uz Al-Jazeera Ēģiptes kanālu."Nākamajā sēde Toras cietuma tiesas namā gaidāma pēc divām nedēļām. Tomēr kopējais prāvas ilgums nav prognozējams. Aizvien biežāk rietumu valstu augstākās amatpersonas un starptautiskās organizācijas aicinājušas Ēģiptes varas iestādes atbrīvot Gresti. Viņu vidū ir arī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP). Ne velti – 90.gados Greste pieteicies Latvijas pilsonībai. Pēc de facto rīcībā esošās informācijas pasi gan viņš nekad nav izņēmis. Turklāt tikai Pēterim esot cietumā, ģimene uzzināja, ka viņš ir dubultpilsonis. "Tas bija pārsteigums. Tomēr bija patīkami, esot Kairā, saņemt Latvijas vēstnieces Ēģiptē zvanu. Tā ir privilēģija, ka mūs atbalsta arī latvieši," norāda Andrejs Greste. Sabiedrības atbalsts Pēterim Grestem nepieciešams arī tāpēc, lai garantētu viņa drošību cietumā. Ne reizi vien medijos minēts, ka Torā ieslodzītie piedzīvo fizisku vardarbību. Tomēr, cik ilgi vēl Greste pavadīs aiz restēm, nav zināms. Pamazām uzplaiksnī runas par attiecībām Ēģiptes un Kataras, kur atrodas galvenais Al-Jazeera birojs, starpā. Pavēršot to politiskā līmenī, izredzes uz izkļūšanu aizvien samazinās, norāda de facto.