1918.gada 11.novembrī Kompjeņā tika parakstīts pamiera līgums, kas pielika punktu Pirmā pasaules kara cīņām. Pieminot šo dienu, Eiropā notiks atceres pasākumi, kuros piedalīsies Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Velsas princis Čārlzs, Vācijas un citu valstu amatpersonas. Vēsturnieki uzsver, ka pašlaik ir sevišķi svarīgi saglabāt tautas atmiņā Pirmā pasaules kara notikumus, jo miruši gandrīz visi kara aculiecinieki. Gada sākumā 107 gadu vecumā nomira Ērihs Kestners, kurš bija pēdējais Pirmā pasaules kara veterāns Vācijā. Pēc pāris mēnešiem mūžībā aizgāja arī Lāzars Pontičelli, kurš bija pēdējais veterāns Francijā.Atmiņas par karu Eiropā ir dzīvi tikai daži vīri, kas piedalījušies Pirmā pasaules kara kaujās. Vecākais no viņiem ir brits Henrijs Olingems, kurš jūnijā nosvinēja 112.dzimšanas dienu. Lai gan viņa veselība ir ļoti trausla, H.Olingems nav zaudējis atmiņu un labi atceras kara laikā pieredzētās šausmas. "Flandrijā es pavadīju nakti lielgabala šāviņa bedrē. Tur smirdēja. Rokas, kājas, beigtas žurkas, sapuvusi miesa, cilvēku iekšas. Pēc tam es trīs vai četrus mēnešus nevarēju nomazgāties. Tomēr reiz satiku kādu vācu sievieti, kas man iedeva gabaliņu ziepju. Man tas bija vērtīgāks par zeltu," sarunā ar laikrakstu The Observer atceras H.Olingems. Otrdien viņš piedalīsies atceres pasākumos, lai godinātu miljoniem karavīru, kuru dzīvību izdzēsa Pirmais pasaules karš. "Es negribu, lai viņi tiktu aizmirsti. Mēs bijām draugi," uzsver H.Olingems. Savos memuāros viņš raksta, ka jūt līdzi mūsdienu karavīriem, kam nākas pildīt dienesta pienākumus tādās valstīs kā Irāka un Afganistāna. "Tas ir citādi nekā manā karā. Mēs cīnījāmies par savu valsti un savām mājām. Mums bija daudz vairāk, ko zaudēt, ja būtu cietuši neveiksmi."Cilvēcīgā vēsture Pirmais pasaules karš nonāvēja aptuveni 20 miljonus cilvēku, taču tas nepielika punktu bruņotiem konfliktiem Eiropā, jo pēc 20 gadiem vēl vairāk upuru prasīja Otrais pasaules karš. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies: nesamierināmās ienaidnieces Vācija un Francija kļuvušas par ciešām sabiedrotajām, un karš starp Eiropas Savienības valstīm nav iedomājams. Mūsdienu jauniešiem Pirmais un pat Otrais pasaules karš šķiet ļoti tāla vēsture, par ko var lasīt mācību grāmatās. Francijas valdības ministrs kara veterānu lietās Žans Marī Bokels gan uzsver, ka pieaugušo pienākums ir stāstīt jauniešiem ne tikai par Pirmā pasaules kara kaujām, bet arī par cilvēcīgo vēsturi. "Karavīri, kas cīnījās šajā karā, bija viņu vecumā. Viņiem bija līdzīgi mērķi dzīvē: gūt panākumus, mīlēt… Mūsdienu jaunieši to var saprast," viņš stāsta intervijā Reuters. Ž.M.Bokels ir pārliecināts: "Šis karš ir daļa no mūsu kolektīvās atmiņas. Tam, kurš nezina savu pagātni, nav arī nākotnes.
Eiropā piemin Pirmā pasaules kara beigas
Eiropā vēl ir dzīvi tikai daži no asiņainā kara veterāniem. Latvijā otrdien tiks svinēta Lāčplēša diena un turpināsies gatavošanās Latvijas neatkarības 90 gadu jubilejai, bet daudzās Rietumeiropas valstīs notiks piemiņas pasākumi, kas veltīti 90.gadadienai kopš Pirmā pasaules kara beigām. Abi notikumi ir saistīti, jo gan Krievija, gan Vācija karā bija ļoti novājinātas un kara beigas pavēra ceļu Latvijas neatkarībai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.