Eiropā sākas gāzes bads

Enerģētikas eksperti domā, ka gāze atsāks plūst līdz nedēļas beigām, un aicina Eiropas līderus pēc krīzes daudz nopietnāk pievērsties enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Slēdz ceturto Ceturtā gāzesvada slēgšana nozīmē, ka Krievijas gāzi vairs nesaņem Austrija, Čehija un Slovākija. "Gāzes badu" jau iepriekš bija sākušas izjust Balkānu valstis, Turcija, Grieķija, Polija un Vācija. Bulgārijas ekonomikas un enerģētikas ministrs Petars Dimitrovs trešdien presei paziņoja, ka situācija valstī ir "dramatiska" un gāzes trūkuma dēļ daudzi uzņēmumi cieš milzu zaudējumus, par kuriem valdība grasās pieprasīt kompensāciju. Bosnijā gāzes trūkums atsaucis atmiņā Balkānu kara gadus. "Atšķirība ir tāda, ka tagad nešauj," Reuters teica kāds Sarajevas iedzīvotājs, stāvot rindā pēc malkas. Tāpat kā iepriekš, gāzes piegāžu traucējumos abas puses vaino viena otru. Gazprom paziņoja, ka Ukraina spērusi "bezprecedenta" vienpusēju soli, slēdzot gāzes plūsmu cauri tās teritorijai, bet Kijevas amatvīri apgalvoja, ka gāzesvados kopš trešdienas rīta vairs nekas neienāk un tādēļ vaina jāuzņemas Maskavai. Piegāžu pārtraukšana sakritusi ar neparasti vēsu laiku vairākās Eiropas valstīs. Aukstās gaisa masas no Arktikas noklājušas ar sniegu Londonas namu jumtus, un dažos Vācijas apgabalos temperatūras stabiņš nolīdējis līdz mīnus 20 grādiem. Vācijas enerģētikas kompānija Eon publicēja paziņojumu, kurā brīdināja: "Ja dramatiskais piegāžu samazinājums turpināsies un zemā temperatūra saglabāsies, mēs drīz sasniegsim savu iespēju griestus." Vēl viens brīdinājums nāca no Eiropas otrā lielākā gāzes piegādātāja Norvēģijas StatoilHydro. Uzņēmums paziņoja, ka tā iespējas palielināt piegādes ES ir "ierobežotas". Zvana Maskavai un Kijevai Jaunākie notikumi likuši augstām amatpersonām pastiprināt spiedienu uz konfliktā iesaistītajām pusēm. Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barrozo telefonsarunās ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu un Ukrainas valdības vadītāju Jūliju Timošenko aicinājis puses meklēt risinājumu un paziņojis, ka nav pieļaujama situācija, ka "Eiropa kļūst par strīda ķīlnieci". Bet ES prezidējošās valsts Čehijas premjerministrs Mireks Topolāneks presei Prāgā paziņoja — "ir pilnīgi nepieņemami", ka ES dalībvalstīm jācieš no tā, ka Krievija nepilda līgumsaistības. Gazprom un Ukrainas gāzes kompānija Naftogaz ir piekritušas ceturtdien atsākt sarunas. Pēc Oksfordas Enerģētikas studiju institūta pētnieka Džonatana Sterna domām, spiediens no ES puses tagad kļūs grūti izturams. "Tas nevarēs turpināties ilgāk par divām dienām," Financial Times (FT) prognozēja eksperts. Eksperti bažījas, ka, akūtajai krīzes fāzei beidzoties, Eiropa pieļaus to pašu kļūdu, kuru pēc iepriekšējā Krievijas un Ukrainas gāzes strīda 2006.gadā. Krīzei beidzoties, Eiropa sāka nedaudz vairāk domāt par rezervju uzkrāšanu, taču neveltīja pienācīgu uzmanību enerģētisko tīklu integrācijai, kas ļautu mazināt potenciālās krīzes ietekmi individuālās ES dalībvalstīs. Oksfordas universitātes mācībspēks Dīters Helms FT norādīja, ka "jau 2006.gadā bija pilnīgi skaidrs, kas Eiropai jādara, bet kopš tā laika nekas nav noticis". Iespējams, šoreiz Eiropa uzvedīsies citādi, jo enerģētiskā neatkarība ir viena no Čehijas prezidentūras prioritātēm.