Eiropas Kosmosa aģentūrai joprojām nav zināms, kas noticis ar Marsa zondes moduli

padomju dzejniekiem bija tiesības dziesmu vārdos sarakstīt visu, ko vēlas. Bija tāda dziesma ''Rūķīšu mājiņa rūķīši mazi...'' un tālāk pēc teksta. Vai tas nozīmē, ka autors tiešām ir ciemojies pie rūķīšiem? Protams, nē. Tāpat ar ābelēm uz Marsa. Starp citu, šīs prognozes īstenošanās laiks nav norādīts. Staņislavs Lems ''Magelāna mākonī'' apskata nākotnes sabiedrību pēc 2000 gadiem, Martinovs "Viesī no bezgalības" līdzīgi un arī Jefremova utopija nez vai varētu iestāties ātrāk.

Kā tev, debilspītniek, liekas, kāda fotogrāfija ir virs raksta? A? Itāda planēta kā tajā bildē mums Saules sistēmā ir tikai viena un tas ir Marss! Bet tā mazā hrenoteņa, kas atdalījusies no lielās orbitālās figovinas, nevar būt nekas cits kā zonde! Ko nu, spītnieciņ?

Vai tu esi pārliecināts, ka tava kreisā kāja patiešām ir un ka tu neesi iemidzināts puslīķis ar nogrieztām rokām un kājām (vietas ekonomijai un tāpēc, ka nafig paralizētiem puslīķiem rokas un kājas) kuram pa smadzenēs ieoperētiem vadiem rāda realitātes šovu?

Es gribu redzēt reālu zondes un Marsa fotogrāfiju! Šos datorgrafikas brīnumus nepiedāvāt! Rendera kvalitāte ir tāda kā 2000. gada sākumā! Ja nav bilžu, nav zondes!

60. gados bija tāds plāns un līdzīgi plāni turpina pastāvēt arī šodien. Starp citu, no Džīzaza laikiem tehnikas progress ir bijis neaptverams. Apustuļu kolektīvs brēkdams kristu manā priekšā uz ceļiem un izsistu grīdā caurumu, uzzinot, ka esmu (slinkums skaitīt cik) reizes uzbraucis debesīs, varu minūtes laikā sazināties ar cilvēku tādās pasaules daļās, kas romiešiem pat nebija zināmas, ar vienu pirksta kustību radu gaismu tumšā istabā un protu pārvietoties pa ceļu tādā ātrumā, ka mani nevarēs panākt pat vislabākais kavalērists. Lai pavisam piebeigtu nabaga tumsoņas, mana laikmeta ārsti var piešūt cilvēkam nocirstu roku, uzcelt, pēc Jaunās Derības laiku saprašanas, tikko mirušus cilvēkus (lai gan ne visus) un ir mācīti vīri, kas no oglēm izgatavo dimantus. Ja tie vēl nav brīnumi, kas tad ir?

60-os gados bija populāra dziesma ''Uz Marsa reiz ābeles ziedēs''. It kā virs zemes ābelēm VIETAS TRŪKTU. It kā cilvēcei būtu kaut mazākā vajadzība ko kosmosā meklēt. Lai gan, visam SAVS LAIKS, un katram SAVA VIETA. Un ikviens mēs esam kosmosa SASTĀVDAĻA, un CITĀDI nemaz NEVAR būt. Tāds nu reiz ir RADĪŠANAS plāns, un LAIMĪGS, kas pie Dieva Vārda nepiedauzās. -vārds-

Marsieši zondi atraduši un izjaukuši pa detaļām- lūk, kas noticis. Ja Jāzeps negrib uz elli, varbūt nosūtīsim viņu uz Marsu?