Tikai Lielbritānijā, Francijā un ASV vairāk respondentu bija gatavi atbalstīt armijas nosūtīšanu palīgā Baltijas valstīm, taču atbalsts nepārsniedza 40%.
Vienlaikus visās aptaujātajās valstīs vairāk cilvēku atzina Krieviju par lielāku draudu pasaules drošībai nekā Irāna, Irāka un Dienvidkoreja, ziņo The Financial Times. Vēl augustā Krieviju par lielāko draudu pasaules drošībai atzina aptuveni 3% aptaujāto, taču septembrī veiktajā aptaujā šādu vērtējumu izteica gandrīz piektdaļa respondentu. Lielākas bažas aptaujātie pauda tikai par Ķīnu un ASV. Visu aptaujāto valstu iedzīvotāji uzskatīja, ka Eiropas intereses sarunās ar Krieviju labāk spētu aizstāvēt Baraks Obama nekā Džons Makeins.
Par spīti tam, respondenti nevēlējās, lai Gruzijas kara dēļ tiktu palielināti izdevumi valsts aizsardzībai uz veselības aizsardzības vai sociālā nodrošinājuma rēķina. Lielākā pretestība pret bruņošanos bija Spānijā, kur kritiski pret šādu iespēju izteicās trīs ceturtdaļas aptaujāto.