EK otrdien izplatītajā paziņojumā norāda, ka tā neatbalsta Kipras ierosinājumu samazināt budžeta izdevumus par vismaz 50 miljardiem eiro, ko Kipra uzskata par sākumpunktu diskusijām par turpmāku izdevumu samazinājumu. "EK joprojām pastāv uz savu ierosinājumu, kas atspoguļo saprātīgu līdzsvaru krīzes laikā," teikts EK paziņojumā, kurā norādīts, ka budžetam ir jābūt instrumentam investīciju veikšanai izaugsmes nodrošināšanai un jaunu darba vietu radīšanai.
Eiropas Komisija ierosinājusi 2014.-2020.gada budžetu aptuveni viena triljona eiro (702,8 miljardu latu) apmērā, kas būtu par 5% vairāk nekā laika periodā no 2007.-2013.gadam. EK otrdien arī pauda apņemšanos turpināt darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu vienošanās panākšanu novembrī paredzētajā budžetam veltītajā samitā.
Kā vēstīts, 22. un 23.novembrī paredzēts ES samits par ES budžetu. Pirms divām nedēļām draudus uzlikt veto ES daudzgadu budžetam izteica Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kas solīja nepieļaut, ka budžetā tiek iekļauti izdevumu palielinājumi laikā, kad dalībvalstis spiestas savus budžetus samazināt. Savukārt Vācija uz Kemerona izteikumiem reaģēja ar paziņojumu, ka veto gadījumā gaidāmais samits būtu bezjēdzīgs un to vajadzētu atcelt.
Tikmēr pagājušajā nedēļā gatavību uzlikt veto ES budžetam pauda arī Dānija, uzsverot, ka tā vēlas saņemt atlaidi valsts iemaksām budžetā viena miljarda kronu apmērā. Lielbritānija jau iepriekš aicinājusi samazināt budžeta izdevumus par vismaz 100 miljardiem eiro (70,3 miljardiem latu), lai daļēji pieskaņotos samazinājumiem, ko liela daļa valstu īstenojušas to finanšu sabalansēšanai un cīņā ar eirozonas parādsaistību krīzi. Lielbritānijas un Dānijas veto radītu nepieciešamību no jauna pārskatīt šo budžetu.