Plašsaziņas līdzekļi vēstī, ka EK ir pieprasījusi palielināt 2012.gada bloka budžetu par 4,9% jeb 6,2 miljardiem eiro (4,4 miljardiem latu) – līdz 132,7 miljardiem eiro (93,3 miljardiem latu), paskaidrojot, ka budžeta projekta mērķis ir atbalstīt ES pilsoņus un ekonomiku.
"Delikāta līdzsvarošanas darbība, kas apvieno taupības un izaugsmi veicinošus pasākumus 500 miljoniem eiropiešu," tā ES budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis raksturo 2012.gada budžeta projektu, kuru trešdien pieņēma EK. Komisārs tomēr atzina, ka par nākamā gada budžetu ir gaidāmas smagas sarunas ar ES dalībvalstīm, no kurām vairākas jau paudušas sašutumu.
"4,9% palielinājums mums nav pieņemams. Strādājot kopā ar citām [ES valstīm], mēs meklēsim risinājumu, kas būtu labākais iespējamais [ES] nodokļu maksātājam," aģentūra AFP citē Lielbritānijas valdības pārstāvi.
Savukārt Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jagers EK priekšlikumus nodēvēja par neproporcionāliem. "Kā mēs saviem pilsoņiem, kuri ir spiesti savilkt jostas, varēsim paskaidrot, ka ES budžets ir jāpalielina?" viņš retoriski vaicāja.
Piecas ES valstis – Lielbritānija Francija, Vācija, Somija un Nīderlande –, kuras ir lielākās iemaksu veicējas ES budžetā, ir sākušas kampaņu, lai panāktu bloka budžeta iesaldēšanu no 2012.gada.
Asas cīņas iepriekš notika arī par šāgada ES budžetu. EK sākumā prasīja palielināt izdevumus kopumā par 6%, atvēlot lielāko daļu no šā palielinājuma jeb 4,5% ES institūciju administratīvajām izmaksām, lai radītu jaunus augsta ranga labi apmaksātus funkcionāru amatus. Pret to asi iebilda dalībvalstis, paužot pārliecību, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā budžets būtu jāiesaldē. Vēlāk tika panākts kompromisa risinājums par 2,9% palielinājumu.
EK savā trešdien izplatītajā paziņojumā norāda, ka 2012.gada budžeta projekts nozīmējot centienus būt saskaņā ar pašreizējo taupības režīmu valstu līmenī. EK ir pielikusi īpašas pūles un apņēmusies iesaldēt savus administratīvos izdevumus 2012.gadam, tas ir, salīdzinājumā ar 2011.gada budžetu palielinājums ir 0,0%. Tas ir sasniegts, būtiski samazinot izdevumus saistībā ar ēkām, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, pētījumiem, publikācijām, komandējumiem, konferencēm un sanāksmēm. Turklāt trešo gadu pēc kārtas EK nepieprasa papildu jaunas amata vietas.
Sagatavojot nākamā gada budžeta projektu, EK arī centās noskaidrot, kuras programmas vai pasākumi nesniedz rezultātus. Attīstības sadarbības instruments ir samazināts par 70,7 miljoniem eiro (aptuveni 50 miljoniem latu, bet industrializēto valstu instruments ir samazināts par 14,5 miljoniem eiro (10 miljoniem latu), jo 2007.gadā tika atceltas daudzas saistības, izpildes rādītāji bija zemi un aizkavējās jaunā juridiskā pamata pieņemšana. Finansējums GALILEO programmai ir samazināts par 24,9 miljoniem eiro (17,5 miljoniem latu).
"Mēs esam parādā Eiropas nodokļu maksātājam. Ietaupījumiem jāietver nopietna paraudzīšanās uz to, ko mēs darām, un pajautāšana sev, vai viss, ko mēs darām, dod patiesu labumu visai Eiropai," teica komisārs Levandovskis.
Tomēr EK paskaidro, ka budžeta palielinājums nepieciešams, lai pildītu juridiskās saistības. ES finansētās programmas, kas sāktas 2007.gadā, tagad rit pilnā sparā. Tas nozīmē, ka 2012.gadā mums būs jāsamaksā vairāk rēķinu, lai atlīdzinātu reģionālajām iestādēm vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir veikuši ieguldījumus šajās programmās. Lielāki maksājumi pētniecības programmām (+13,3% – līdz 7,6 miljardiem eiro), kā arī struktūrfondiem un Kohēzijas fondam (+8,4% – līdz 45,1 miljardam eiro) ir īpaši paredzēti, lai palielinātu ES budžeta ieguldījumu ekonomiskā izaugsmē un kohēzijā, klāstīts EK paziņojumā.
Ierosinātais ES nākamā gada budžeta palielinājums ir absolūtais minimums, kas ir nepieciešams EK juridisko saistību izpildei. Jebkurš samazinājums zem šī līmeņa liktu dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam lauzt juridiskās saistības, ko tie ir uzņēmušies ar spēkā esošajiem līgumiem, brīdina EK.